Dārzkopība / Summaries, Notes / Biology / ID: 206616

Author: Lacis (30)

Evaluation:

Published: 22.03.2005.

Language: Latvian

Level: Secondary school

Literature: 5 units

References: Not used

Enlarge preview

Table of contents

Nr.	Chapter	Page.
1.	Jēdziens dārzkopība (R.Kronberga)	2
1.1.	Dārzkopība kā ražošanas un zinātnes nozare, tās saistība ar citām nozarēm	2
1.2.	Dārzkopība - studiju priekšmets, tās struktūrelementi	3
1.3.	Profesionālā un akadēmiskā izglītība dārzkopībā, izglītības elementi	3
1.4.	Dārzkopība pasaulē, Latvijā, tās vēsturiskā attīstība	3
1.5.	Dārzaugi uzturam, veselībai, dzīvespriekam, rotai	4
1.6.	Dārzaugu audzēšana pašapgādei un komerciālās dārzkopības iespējas Latvijā	5
2.	Dārzeņkopība kā dārzkopības apakšnozare (M.Baumane)	7 6
2.1.	Dārzeņi, to audzēšana pasaulē	8
2.2.	Mērenā klimata zonā audzējamie dārzeņi	9 8
2.3.	Dārzeņu kultūru klasifikācija	9
2.4.	Dārzeņi segtajās un lauka platībās	10 9
2.5.	Segto platību veidi, to izvēles pamatprincipi	11
2.6.	Dārzkopībai segtajās platībās nepieciešamie resursi	13
2.7.	Dārzeņkopības apakšnozares ekonomiskais novērtējums	13
3.	Augļkopība, kā dārzkopības apakšnozare (I.Gronskis, R.Kronberga)	14
3.1.	Augļaugi, to audzēšana pasaulē	14
3.2.	Mērenā klimata zonā audzēto augļaugu botāniskais sastāvs	16
3.3.	Augļaugi dārzā un ārpus tā	17
3.4.	Augļu dārzu tipi, to raksturojums	17 15
3.5.	Dārzu izveides pamatprincipi	18
3.6.	Augļu dārzu teritorijas organizācija	19
3.7.	Sugu un šķirņu izvēle	19
3.8.	Augļu dārzu izveides tehnoloģija	20
4.	Daiļdārzkopība kā dārzkopības apakšnozare (R.Kronberga)	21
4.1.	Daiļdārzkopība pasaulē un Latvijā	21
4.2.	Dekoratīvo augu klasifikācija	22
4.3.	Ainava, apstādījumi, to veidi	23
4.4.	Kokaugi apstādījumos	24
4.5.	Zālienu ierīkošana un kopšana	25
4.6.	Puķes, to audzēšana āra apstākļos	26
4.7.	Projektēšanas pamati	28
5.	Dārzaugi un vide (R.Kronberga)	29
5.1.	Saimniecisko apstākļu loma dārzaugu audzēšanā	31
5.2.	Darbs dārzkopībā, mehanizētais un roku darbs	32
6.	Dārzaugu pavairošana (R.Kronberga)	32
6.1.	Pavairošana ar sēklām	33
6.2.	Sēklu sagatavošana sējai	33
6.3.	Sēja un sējeņu audzēšana (kokaugi)	34
6.4.	Veģetatīvā pavairošana	35
6.5.	Kokaudzētava, to tipi	37
6.6.	Potētu stādu izaudzēšana	38
7.	Dārzaugu šķirnes (I.Gronskis)	40
8.	Biškopība, tās nozīme tautsaimniecībā (R.Kronberga)	40
8.1.	Biškopības attīstība pasaulē, Latvijā	41
8.2.	Drava un dravošana, dravu organizācijas pamatprincipi	43
9.	Dārzkopības ražojumu tirgus (R.Kronberga)	44
9.1.	Iekšējais patēriņš un tirgus pieprasījums	44
9.2.	Ārējais tirgus, eksporta - importa problēmas un iespējamās izmaiņas saistībā ar Latvijas tuvināšanos ar Eiropas Savienību	45
9.3.	Dārzkopības ražojumu ekonomiskais ienesīgums	46

Extract

Kā liecina vēstures dati (izrakumi u.c.), dārzaugus sāka kultivēt ļoti sen. Vīnkoki kultivēti jau 7000 gadus atpakaļ, dārzeņi 4 - 6 tūkst. Pirmie dārzaugi kultivēšanai tika ņemti no savvaļas audzēm un pārstādīti cilvēku apmešanās vietu tuvumā. 4 tūkst. gadus atpakaļ sāka audzēt kauleņkokus un riekstaugus. Šajā laikā tika veidoti pirmie krāšņumaugu stādījumi pie pilīm, svētnīcām un klosteriem. Daudzus dārzaugus audzēja, lai ziedotu Dieviem.

Eiropā vīnkoki, ābeles, bumbieres, plūmes u.c. audzēti 3.gadsimtā p. m. ē. Eiropā kultūraugu izplatībā liela nozīme ir Senajai Grieķijai. Jau Hipokrāta laikā (460 - 370 gadā p.m.ē.) valdība veicināja dārzkopības attīstību, rīkojot izstādes un apbalvojot labākos dārzkopjus. Šajā laikā prot augus pavairot ar potēšanu un tiek izveidotas speciālas augļu glabātuves. Audzētas tiek dažādas šķirnes ar atšķirīgu ienākšanās laiku. Plaši audzē vīnkokus un olīves, kuru eļļu izmanto maiņas tirdzniecībā.

No Aristoteļa rakstiem uzzinām, ka Itālijā grieķu kolonisti ieved dažādus dārzaugus arī no Amerikas kontinenta.

Krievu zinātnieki, akadēmiķa N. Vavilova vadībā, ekspedīcijās apsekoja visu pasauli un noteica galvenos dārzaugu izcelšanās centrus. Tie ir divpadsmit.

Dārzkopīibas attīstībā liela nozīme ir “Dārzkopības centra” izveidošanai gadsimta sākumā Amerikā. Šobrīd šāda parauga centri ir visās attīstītās zemēs. Nelielā (600 - 2500 m2) platībā telpās un atklātā laukā nopērkams viss dārzkopībā nepieciešamais.

Šobrīd pasaulē tiek attīstītas visas dārzkopības apakšnozares. Atsevišķu nozaru un kultūru audzēšanas attīstība tiek diferencēta, ņemot vērā ekonomisko izdevīgumu. Atsakās no to kultūru audzēšanas, kuras lētāk ir ievest.

Latvijā dārzkopībai ir sena vēsture. Mūsu ēras pirmajos gadsimtos no dārzeņiem vispirms audzēja rāceņus, bet 19. gs. kā pēdējie, tiek ievesti tomāti, paprika, kabači, baklažāni u.c. No augļaugiem pirmās tika audzētas (atstātas neizcirstas līdumos) ābeles, bet ziņas par augļu dārzu stādījumiem ir no 1339. g. Plašāka informācija par dārzu lielumiem un šķirnēm ir ar 19. gs. sākumu, kad arī zemniekiem jau bija savi augļu dārzi. Straujāk dārzkopība attīstījās līdz ar pirmo stādu audzētavu veidošanos.

Pamats dārzkopības attīstībai, mūsu zemē meklējams latviešiem raksturīgajā dabas daiļuma dziļajā izpratnē, kas labi saskatāms seno lauku sētu apstādījumos.…