Vīruss latīņu valodā nozīmē inde. Tas ir mikroorganisms, kas parazitē citā dzīvā organismā, spēj vairoties un kaitēt visam ķermenim vai arī noteiktām tā daļām. Datorvīrusu darbība ir ļoti līdzīga, un to varētu formulēt aptuveni šādi: Datorvīruss (computer virus) ir programma, kas patvaļīgi pievienojas citām datora programmām un to darba laikā veic dažādas nevēlamas darbības: bojā datnes, katalogus un skaitļošanas rezultātus, dzēš vai piesārņo atmiņu, kā arī citādi traucē datora darbību. (Datu pārraides un apstrādes sistēmas. 1995). Datorvīruss parasti pats sevi pavairo, inficējot diskos esošās datnes vai sistēmas apgabalus. Ja datorā netiek lietotas pretvīrusu programmas, par vīrusu esamību var pārliecināties tikai tad, kas tie ir sākuši aktīvu darbību. Datorvīrusi var ilgi uzturēties datorā, neliekot sevi manīt. Dažādi vīrusi aktivizējas dažādi, piemēram, ir vīruss, kurš aktivizējas, ja 13. datums iekrīt piektdienā. Arī to darbības izpausmes var būt dažādas. Jāņem vērā to, ka vīrusi var būt arī samērā nekaitīgi, taču daži spēj iznīcināt visus datus.
Pazīmes, kas vīrusu atšķir no parastas programmas:
vīrusi tiek aktivizēti bez lietotāja ziņas un veic tās darbības, kuras tajā ielicis programmētājs, nevis pieprasījis lietotājs;
tiem ir spēja "inficēt" vai izmainīt citas datnes vai disku struktūru;
pavairojot sevi tie var izplatīties uz citām datnēm vai sistēmām.
Datorvīrusi tiek veidoti, izmantojot tās pašas programmēšanas valodas, kuras veidojot lietojumprogrammas (Assembler, C, Visual Basic, Java) makrosi.
Ir vairāki iespējamie iemesli, kāpēc tiek radīti vīrusi: ļaunprātība (tāpat kā, piemēram, huligāni, kas izdemolē parkus, apkrāso māju sienas vai ļaunprātīgi dedzinātāji), saviļņojums, ko izraisa noskatīšanās, kā kaut kas tiek izpostīts, lielība, ka kaut ko tādu var izveidot, ļauni joki.…