Datu aizsardzības tiesību jēdziens.
Personas datu aizsardzības institūts izveidots, paplašinot izpratni par tiesībām uz personas privāto dzīvi 19.gs. 70. gados, kad vairāku Eiropas valstu valdības uzsāka informācijas apstrādes projektus, kā, piemēram, tautas skaitīšanu u.c. Lai nodrošinātu privātās dzīves aizsardzību, Eiropas valstis uzsāka pieņemt likumus par datu aizsardzību. Ikvienai personai ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību. Personas dati ir jebkāda informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu. Ja komersanta vai pārvaldes iestādes rīcībā esošā informācija ir klasificējama kā „personas dati”, ir piemērojams Fizisko personu datu aizsardzības likums (FPDAL).Par personas datiem ir uzskatāma jebkāda informācija, kas attiecas uz jau identificētu personu, vai arī uz to datu apjomu, pēc kuriem personu ir iespējams identificēt.
Privātās dzīves aizsardzības konstitucionālais regulējums.
Latvijas Republikas Satversmes 96. pantā ir noteiktas tiesības ikvienam uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību. Saskaņā ar Latvijai saistošo starptautisko tiesību izpratni tiesība uz privātās dzīves neaizskaramību ietver arī tiesību uz personas datu aizsardzību. Līdz ar to Satversmes 96. panta saturā ietilpst arī tiesība uz personas datu aizsardzību. Personas datu aizsardzības tiesība nav absolūta, Satversmes 116. pants un Eiropas Savienības 95/46/EK direktīvā paredz, ka tā attiecīgos gadījumos ir ierobežojama, piemēram, apstrādājot personas datus bez datu subjekta piekrišanas.
Terminoloģija.
1) datu subjekts — fiziskā persona, kuru var tieši vai netieši identificēt;
2) datu subjekta piekrišana — datu subjekta brīvi, nepārprotami izteikts gribas apliecinājums, ar kuru datu subjekts atļauj apstrādāt savus personas datus atbilstoši pārziņa sniegtajai informācijai saskaņā ar šā likuma 8.pantu;
3) personas dati — jebkāda informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisko personu;
4) personas datu apstrāde — jebkuras ar personas datiem veiktas darbības, ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, sakārtošanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu un izpaušanu, bloķēšanu vai dzēšanu;
5) personas datu apstrādes sistēma — jebkādā formā fiksēta strukturizēta personas datu kopa, kas ir pieejama, ievērojot attiecīgus personu identificējošus kritērijus.
6) personas datu operators — pārziņa pilnvarota persona, kas veic personas datu apstrādi pārziņa uzdevumā;
7) personas datu saņēmējs — fiziskā vai juridiskā persona, kurai tiek izpausti personas dati;
8) sensitīvi personas dati — personas dati, kas norāda personas rasi, etnisko izcelsmi, reliģisko, filozofisko un politisko pārliecību, dalību arodbiedrībās, kā arī sniedz informāciju par personas veselību vai seksuālo dzīvi;
9) pārzinis — fiziskā vai juridiskā persona, valsts vai pašvaldību institūcija, kura nosaka personas datu apstrādes mērķus un apstrādes līdzekļus, kā arī atbild par personas datu apstrādi saskaņā ar šo likumu;
10) trešā persona — jebkura fiziskā vai juridiskā persona, izņemot datu subjektu, pārzini, personas datu operatoru un personas, kuras tieši pilnvarojis pārzinis vai personas datu operators;
11) personas identifikācijas kods — numurs, kas tiek piešķirts datu subjekta identifikācijai.
…
