Tektoniskie procesi ir vadošie kalnu reljefa veidošanā. Tomēr jāņem vērā, ka kalnu reljefa lielā daudzveidība un sarežģītība radusies, vienlaikus un spēcīgi iedarbojoties arī ārējiem ģeoloģiskajiem procesiem – iežu dēdēšanai, nogāžu procesiem, ūdens plūsmu un ledāju ārdošai darbībai. Ārējie spēki pastāvīgi un visai intensīvi tiecas kalnu reljefu noārdīt un nolīdzināt. Iežu dēdēšanu un to sairšanas produktu pārvietošanu uz zemākiem hipsometriskajiem līmeņiem ūdens, vēja un ledus darbības rezultātā sauc par denudāciju (no latīņu valodas denudatio - atsegšana). Denudācijas procesos galvenais ir smaguma spēks – jo augstāki kalni un stāvākas to nogāzes, jo ātrāk tiek nonesti dēdēšanas produkti un atkailināti vēl neskarti ieži. Tādejādi kalni ir pakļauti sevišķi straujai noārdīšanai – destrukcijai. Kalnājos, kur lielāki absolūtie augstumi un kalnu virsotnes tālāk sniedzas augstāko atmosfēras slāņos (kur ir bargāki klimatiskie apstākļi), destrukcija ir sevišķi spēcīga.
Pretējs process notiek iedobēs – tur strauji uzkrājas (akumulējas) no kalniem nonestais iežu drupu materiāls (akmeņi, šķembas, smiltis u.c.). Denudācija un akumulācija kalnu rajonos darbojas līdztekus un ne tikai pārveido tektoniskās reljefa formas, bet tās var pat pilnīgi iznīcināt.
Dabā mazpārveidotas tektoniskā reljefa formas ir sastopamas reti. Daudz izplatītāks ir tā sauktais denudācijas-tektoniskais reljefs, kurā vērojama vairāku reljefa veidotāju procesu kopējā darbība.
Denudācijas – tektoniskā kalnu reljefa veidošanā sevišķi liela nozīme ir ūdens plūsmu ārdošai darbībai – erozijai. Ūdens plūsmas saposmo sākotnējās kalnu nogāzes ar dažāda lieluma un dziļuma ielejām (gravām, aizām). Starp kalnu tektoniskās ieplakās parasti izveidojas galveno upju ielejas, bet to pietekas šķērso pieguļošās kalnu nogāzes, stipri tās saposmo un pārveido. Šī procesa rezultātā rodas visai raksturīgi kalnu reljefa elementi – pārejas un sedli. Lielāko upju pietekas ar savām V veida ielejām saposmo nogāzes, izveido uz tām šauras kores veida ūdensšķirtnes.
Kalnu apgabalos galvenās ūdensšķirtnes veido augstākās kalnu grēdas. Vietās, kur satuvinās pretējo nogāžu upju augšteces, ūdensšķirtnēm piemīt šauras klinšainas kores forma.
Sānu ūdensšķirtnēm, kas atzarojas no galvenās ielejas pusi. To nogāzes saposmo šauras gravas, kurām izveidojušās stāvas, klinšainas, grūti pārejamas nogāzes.…
