Dzimums un dzimte politikā

Taisnīguma teorijas pamatā pievēršas tam, kā un kāpēc pret cilvēkiem būtu jāizturas atšķirīgi, un kādi cilvēku dalījumi to nosaka. Viens no ievērojamākajiem cilvēces dalījumiem ir iedalījums divos dzimumos, un sabiedrības vēsturē dzimuma pazīme tika uzskatīta par iemeslu, lai piešķirtu atšķirīgas tiesības un ierobežojumus, taču mūsdienās tas ir mainījies, un sabiedrība vairs neatbalsta nevienlīdzīgu sadalījumu starp abiem dzimumiem, kas sākas jau ģimenē, taču vēl joprojām indivīdiem nākas cīnīties ar šo problēmu un pievērsties feminismam. Dažādi pieņēmumi teoriju attīstībā sniedz pārliecību, ka sievietes un ģimene nav piemērota tēma apspriešanai taisnīguma aspektā, ko uzsver ļoti daudzi domātāji sākot ar Platonu, beidzot pat ar Freidu, kuru darbos tiek uzsvērts vīrieša lomas pārākums. Pievēršoties mūsdienu taisnīguma teorijām, piemēram, Dž. Rolsa Taisnīguma teorijai un M.Volzera Taisnīguma sfērām, rodas arvien jauni skaidrojoši aspekti un arī jauni jautājumi par dzimuma un taisnīguma tēmu.1
Rolsa Taisnīguma teorijā manāmas zināmas neskaidrības dzimuma un taisnīguma tēmas ietvarā. Rolsa liberālo sistēmu lietošana var likt pēc būtības apstrīdēt dzimumu lomu sistēmu sabiedrībā, taču viņa teorijā tas nav pietiekami izstrādāts, jo tajā, kā gandrīz visā liberālajā tradīcijā, adekvāts politisko teoriju objekts ir ģimenes galva, un lai arī Rolss uzsvēris, ka ģimene ir viena no sociālajām pamatinstitūcijām, uz ko jāattiecina taisnīguma principi, viņa teorijā tas netiek izpētīts.…