-
Dzīvnieki dabā
Nr. | Chapter | Page. |
1. | Daudzveidība | |
2. | Dzīvnieku nozīme | |
3. | Dzīvnieku pazīmes, dzīvnieku un augu atšķirības | |
3.1. | Kopīgās pazīmes | |
3.2. | Dzīvnieku ķermeņa simetrija | |
4. | Dzīvesvides un dzīvesvietas | |
4.1. | Dzīvesvides | |
4.2. | Dzīvesvietas | |
4.3. | Dzīvnieku pielāgošanās dzīvesvietai | |
5. | Dzīvnieku savstarpējās attiecības dabā | |
5.1. | Dzīvnieku savstarpēji izdevīgās attiecības | |
5.2. | Piedzīvotāja-saimnieka attiecības | |
5.3. | Plēsoņas-upura attiecības | |
5.4. | Parazīta-saimnieka attiecības | |
5.5. | Konkurences attiecības | |
6. | Dzīvnieku un augu savstarpējās attiecības, biocenozes | |
6.1. | Augu nozīme dzīvnieku dzīvē | |
6.2. | Dzīvnieku nozīme augu dzīvē | |
6.3. | Biocenozes | |
7. | Cilvēka ietekme uz dzīvnieku skaitu, dzīvnieku aizsardzība | |
7.1. | Cilvēka ietekme uz dzīvnieku skaitu | |
7.2. | Dzīvnieku aizsardzība | |
8. | Dzīvnieku klasifikācija | |
8.1. | Dzīvnieku klasifikācijas nozīme | |
8.2. | Dzīvnieku sistemātikas pamatgrupas | |
8.3. | Dzīvnieku valsts mūsdienu sistēmas īpatnības | |
8.4. | Sistemātika |
Dzīvnieku sistemātikas pamatgrupas
Par savas klasifikācijas pamatvienību K. Linnejs izvēlējās sugu. Tolaik par sugu sauca indivīdu grupu (atsevišķus dzīvniekus), kas bija savstarpēji tāpat kā vienu vecāku bērni un spēja savstarpēji vairoties. Piemēram, visus baltos zaķus pieskaitīja pie vienas sugas, bet no tiem atšķirīgos pelēkos zaķus - pie citas. K. Linnejs ieteica līdzīgās dzīvnieku sugas apvienot lielākās grupās - ģintīs, ģintis - kārtās, bet kārtas - klasēs. Katrai dzīvnieku sugai K. Linnejs deva no diviem latīņu valodas vārdiem sastāvošu nosaukumu. Pirmais vārds apzīmēja piederību ģintij, bet otrs - sugai. Dzīvnieka latīņu nosaukumu tulkojot latviešu valodā, vārdu kārtība parasti tiek mainīta un nosaukumā Āfrikas zilonis, istabas muša ar vārdiem "zilonis" un "muša" apzīmē ģinti
Dzīvnieku valsts mūsdienu sistēmas īpatnības
Zooloģijai attīstoties tālāk, izrādījās, ka dzīvnieku klasifikācijai ar esošajām sistemātikas grupām ir par maz, tāpēc zinātnieki ieviesa jaunas grupas - dzimtas, kuras apvienoja ģintis, un tipus, kuras apvienoja klases. Sistēmas galvenās grupas tagad ir tips, klase, kārta, dzimta, ģints un suga. Dzīvnieku valsts pašreizējā sistēmā izšķir 20 tipus un vairākus simtus klašu. Sugas izdala ne tikai pēc ārējām pazīmēm, kā to darīja K. Linnejs, bet arī pēc daudzām citām uzbūves īpatnībām, pēc dzīvesveida, izplatības u.c. Dzīvnieku valsts mūsdienu sistēma ir izveidota, pamatojoties uz dzīvnieku radniecību, uz to izcelšanos. Tipi tajā izvietoti, sākot ar vienkāršākajiem (zemākajiem) un beidzot ar sarežģītākajiem (augstākajiem), kas atbilst vispārējam dzīvnieku valsts vēsturiskās attīstības virzienam uz Zemes.
…
Šeit rakstu par dzīvniekiem dabā. Kur tie biežāk uzturās un , kā dzīvnieki izturās pret cilvēkiem esot dabā . Šejā darbā arī ir par "Dvīvnieku nozīme augu dzīvē".
- Daudzšūņi
- Dzīvnieki dabā
- Mājas kaķu šķirnes, to izcelšanās
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Daudzšūņi
Summaries, Notes for secondary school6
-
Mājas kaķu šķirnes, to izcelšanās
Summaries, Notes for secondary school12
-
"Zilie" dzīvnieki
Summaries, Notes for secondary school5
-
Evolūcijas procesi dabā
Summaries, Notes for secondary school6
-
Jautājumi un atbildes, kas skar ekoloģiju
Summaries, Notes for secondary school17