Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi. Zeme bija tukša, neapdzīvota, tumsā tīta. Dievs sacīja , lai top gaisma un tapa gaisma, ko nosauca par dienu, bet tumsu par nakti. Tā bija pirmā diena jeb pirmais laikmets. Otrā dienā Dievs radīja debesu izplatījumu. Trešajā dienā Dievs atdalīja ūdeni no zemes un pavēlēja zemei dot zaļu zāli un kokus un citus augus. Ceturtajā dienā Dievs radīja sauli, mēnesi un zvaigznes. Piektajā dienā Dievs radīja zivis un putnus. Sestajā dienā Dievs radīja lopus un zvērus. Dievs tad radīja arī Ādamu un Ievu. Septītajā dienā Dievs beidzot atdusējās, šo dienu viņš svētīja un darīja par svētu.
Cilvēka radīšana
Vispilnīgākā radība zemes virsū ir cilvēks. Cilvēks sastāv no miesas un dvēseles. Dievs izveidoja cilvēku no zemes un iedvesa viņa nāsīs dzīvības dvašu. Cilvēkam ir nemirstīga dvēsele, bet dzīvniekiem nav. Kad cilvēks mirst, dvēsele šķiras no miesas un dzīvo pati par sevi, caur ko izpildās spriedums, ko Dievs izteica Ādamam pēc tam, kad tas bija grēkojis, ka viņš ir puteklis, un pie pīšļiem viņam būs atkal atgriezties. Cilvēks ir līdzīgs Dievam ar savu dvēseli. Visdārgākā dāvana, kādu cilvēki saņēma no Dieva ir svētdarošā žēlastība. Pirmajiem cilvēkiem Dievs deva ārkārtējas dabiskās dāvanas: ļoti skaidru prātu, ļoti stipru gribu, kas tiecas tikai uz labu, paradīzes priekus un nemirstību.
Sievietes radīšana
Kad Dievs gribēja radīt pirmo sievieti viņš uzsūtīja Ādamam dziļu miegu. Dievs izņēma vienu no viņa ribām un izveidoja no tās sievietes miesu. Tad Dievs radīja no nekā nemirstīgu dvēseli un savienoja ar miesu. Tā radās pirmā sieviete, kuru Ādams nosauca par Ievu.…
