Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:168382
 
Author:
Evaluation:
Published: 24.04.2007.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: n/a
References: Not used
Extract

1. Kas ir solidaritāte?
Dirkhems izšķir divus pozitīvās solidaritātes tipus: pirmais piesaista indivīdu sabiedrībai pa tiešo bez starpnieka. Otrajā viņš ir atkarīgs no sabiedrības, tādēļ ka viņš ir atkarīgs no tās daļām, no kurām tā sastāv.

2. Divas sabiedrības izpratnes – kas tās atšķir, un kā tās ir saistītas ar solidaritāti?
Pirmajā gadījumā par sabiedrību tiek uzskatīts vairāk vai mazāk organizēts pārliecību un uzskatu kopums (totalitāte), kas kopīgs visiem grupas locekļiem, tas ir, kolektīvais tips.
Otrajā gadījumā sabiedrību veido atšķirīgu, specifisku funkciju sistēma, ko vieno noteiktas attiecības (definite relations). Taču šie abi sabiedrību tipi sastāda vienu kopēju sabiedrību. Tie ir vienas un tās pašas realitātes (reality) divi aspekti, kas tomēr ir jānodala.

3. Kā Dirkhems raksturo attiecības starp solidaritāti un cilvēku līdzīgumu?
Solidaritāte, kas rodas līdzībās (likenesses) sasniedz savu maksimumu, kad kolektīvā apziņa (collective conscience) pilnībā pārņem mūsu apziņu un visos punktos saskan ar to.

4. Kas ir „collective conscience”?
Dirkhems apgalvo, ka katrā no mums ir divas apziņas – kolektīvā un individuālā. Kolektīvā apziņa ir kopīga cilvēku grupai visā tās veselumā, kas savukārt nav mūsu, bet gan tajā izpaužas sabiedrība (society living and acting within us).

5. Kā Dirkhems sauc divus, atbilstošos solidaritātes tipus?
Mehāniskā un organiskā

6. Kā rodas otrā tipa solidaritāte?
Organiskā tipa solidaritāte rodas darba dalīšanā. Ja pirmā tipa solidaritāte paredz, ka cilvēki līdzinās viens otram, tad otrā tipa solidaritāte izceļ to atšķirības. Tā ir iespējama tikai, ja katram cilvēkam ir sava atsevišķa darbības sfēra, kas to raksturo, tas ir, individualitāte (personality).
7. Kas ir civilizācija? Kā tā attīstās? Kas ir tās cēlonis?
Civilizācija pati par sevi ir neizbēgamas sekas tām izmaiņām, kas rodas sabiedrību apjoma un blīvuma rezultātā. Civilizācija nav konkrēts mērķis, ko cilvēki varētu vēlēties sasniegt, bet gan cēloņa efekts, konkrētās situācijas neizbēgamais rezultāts. Civilizācija attīstās, jo tā nevar neattīstīties (It develops because it cannot fail to develop).

8. Kādu saikni Dirkhems redz starp psihes attīstību un racionalitāti, no vienas puses, un cilvēka sabiedriskumu, no otras?
Pēc Dirkhema domām, jo attīstītāka ir sociālā dzīve sabiedrībā, jo plašāka ir indivīda psihe (psychic life). Apziņas progress ir tieši pretējs instinkta progresam, līdz ar to jo cilvēks ir sabiedriskāks (sociable), jo viņš ir racionālāks (if a man is a reasonable animal, that is because he is a sociable animal).

G.V.F. Hēgelis

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −10,77 €
Work pack Nr. 1177048
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register