Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
0,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:930191
 
Author:
Evaluation:
Published: 11.12.2008.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 4 units
References: Used
Extract

Latvijas – Krievijas pamieram 1920. gada 2. februārī sekoja pirmais Baltijā miera līgums, kuru parakstīja Igaunija un Krievija. Tas bija pirmais Krievijas miera līgums, kas atklāja Pirmā Pasaules kara ieguvējus un zaudētājus. Igaunijas valdības centieni panākt to, lai Krievija atzītu, ka karas uzsākšanas iemesls bija lielinieku agresija, bija neveiksmīgi, taču nozīmīgākais faktors bija Krievijas – Igaunijas miera līgumā atzītā Igaunijas neatkarība no Krievijas puses, bez tam šis līgums noteica to, ka Krievija atsakās no Igaunijas teritorijas uz visiem laikiem. Līgums sevī ietvēra punktu, kas noteica to, ka igauņi atsakās no jebkādiem kara zaudējumu atlīdzināšanas un saimnieciskām prasībām pret Krieviju. Līgums bija izdevīgs Krievijai, jo Krievijai pavērās plašas ekonomiskās iespējas, pateicoties tam, ka krievu tranzītpreces nebija apliktas ar muitu un tranzītnodokļiem. Kā pateicību Igaunija saņēma no Krievijas 15 miljonus zelta rubļus , jo Igaunija bija tā, kas pavēra Krievijai sen kāroto ceļu uz Rietumiem. Notiekošais Krievijā nozīmēja Antantes blokādes galu.
Latvijas Ārlietu ministra rokās krievu-igauņu līguma oficiālais teksts nonāca 7. ferbruārī . Šis fakts, kas atklāja notiekošo Igaunijā, rosināja arī Latvijuarī sāka gatavoties Krievijas- Latvijas miera līguma izstrādāšanai. Latvijas mērķis bija panākt kara zaudējumu kaut daļēju atlīdzināšanu, jo Latvijai bija lielas saimnieciskās pretenzijas Krievijai. 16. februārī Latvijas puse nolēma sākt miera sarunas ar Krieviju. Latvijas valdība cerēja uz Pirmā pasaules karā aizvēsto vērtīgo rūpniecības iekārtu atgūšanu un domāja, ka miera līguma noslēgšana notiks ātri, bez aizķeršanās, taču sarunas sākās divus mēnešus vēlāk par paredzēto laiku. Cēlonis šim faktam meklējams Latvijas ārlietu ministra Meirovica cerībās uz kopējām sarunām ar citām valstīm., taču 1920. gada sākumā nekas neliecināja par to, ka šis cerības varētu attaisnoties, Helsinku konferences dalībnieki rūpējās tikai par saviem interesēm, viņus neinteresēja Latvijas intereses un attīstības perspektīvas.

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register