Eiropas tiesības kā autonomu tiesību nozari raksturo to tiesību daba, it sevišķi to piemērošanas principi. Šis īpašais raksturs atšķir Eiropas tiesības no starptautiskajām tiesībām un zināmā mērā tuvina tās nacionālo tiesību raksturam. Tai pat laikā Eiropas tiesības saglabā arī virkni tiesību elementu no starptautiskajām tiesībām un zināmā mērā tuvina tās nacionālo tiesību raksturam. Tai pat laikā Eoropas tiesības saglabā arī virkni tiesību elementu no starptautiskajām tiesībām, tādējādi uzsverot ES, kā starptautiska, starpvalstu veidojuma raksturu un, zināmā mērā, arī norobežošanos no federālisma veidošanos.
Kā visraksturojošākais elements autonomā raksrtura izpausmei ir tiesību avoti un to juridiskais spēks attiecībā uz tiesību subjektiem.
Viens no elementiem, kas atšķir Eiropas tiesības no starptautiskajām tiesībām ir to iedalījums primārijās un sekundārajās tiesībās. Šāds dalījums vairāk līdzinās valstu iekšējās tiesībās pastāvošajai hierarhijai starp konsitucionālajiem tiesību avotiem un tiem pakārtotiem likumiem. [I. Bergs Eiropas tiesību avoti un to klasifikācijas problēmas]Likumības princips, diskriminācijas aizliegums, proporcionalitāte, subsidiaritāte, administratīvie principi. Likumības princips - uzsver, ka Kopienas pārvaldes pamatā ir tiesību akti un ka neviena iestāde nevar darboties bez attiecīgām pilnvarām, ko tai piešķir Līgums. Šis princips attiecas uz visām EK iestādēm (t.i. Eiropas Parlaments, Padome, Komisija, Tiesa, Revīzijas palāta). Vissvarīgākais ir tas, ka šis princips attiecas uz pilnvaru nodalīšanu starp Kopienu, no vienas puses, un dalībvalstīm no otras puses. No principa izriet, ka valstis ir piešķīrušas Kopienai tikai tās pilnvaras, kas minētas Līgumā. Diskriminācijas aizliegums – nosaka Līguma 12.p. Šis princips attiecas tikai uz ES pilsoņiem un uzņēmumiem. Princips neattiecas uz diskrimināciju jomās, uz kurām neattiecas Līgums Aizliegta jebkāda diskriminācija pēc pilsonības. Diskriminācija izpaužas ka nevienāda attieksme pret vienādām vai salīdzināmām personām vai uzņēmumiem. Diskriminācija var būt acīm redzama vai slēpta. Tas, ka valsts likuma nav slēptas diskriminācijas, ir jāpierāda attiecīgo valstu varasiestādēm. Dažos gadījumos dalībvalstis var diskriminēt citu ES valstu pilsoņus un uzņēmumus, ja tam ir objektīvs pamatojums (piem. Ir nepieciešama augstas pakāpes lojalitāte pret valsti – par valsts ierēdni var būt tikai tās valsts pilsonis).
zņēmumu nedrīkst izmanto, lai ieviestu likumus ar slēptu diskrimināciju. Proporcionalitāte – nosaka Līguma 5.p. “Kopienas rīcība vienmēr ir samērīga ar šā Līguma mērķiem”. Šis princips ir cieši saistīts ar subsidiaritātes principu, kura būtība nozīmē jautājumu, vai Kopienai vispār vajadzētu rīkoties. Kad ir izlemts, ka jautājumu vislabāk risināt Kopienas līmenī, šim risinājumam būtu jāatbilst proporcionalitātes principam. Šo principu nepiemēro jomās, kas ir ekskluzīvā Kopienas kompetencē. Administratīvie principi – ES admin. principi lielākoties pārņemti no valstu administratīvajām tiesībām. Dalībvalstu pārvaldes struktūrām ir jāstrādā saskaņā ar attiecīgo valstu admin. tiesībām, bet parasti tam jārespektē arī ES tiesību normu administratīvie principi, kad tās nodarbojas ar ES jautājumiem. EK Līgumā ir iekļauti daži admin. principi, piem.: visos Savienības tiesību aktos jāsniedz to argumentācija; visas regulas, direktīvas un lēmumus jāpublicē “Oficiālajā Vēstnesī”.…
