Eiropas termina izcelšanās un vēsturiskā attīstība

Eiropa sastāv no daudzām tautām, nācijām, faunām, tradīcijām un paražām, kuras savā starpā ne vienmēr sakrīt vai ir līdzīgas. Vēsturiski Eiropa gandrīz vienmēr bijusi viena no visattīstītākajām un varenākajām pasaulē, tāpēc ir interesanti uzzināt, kā Eiropa, kur dzīvojam arī mēs, ir ieguvusi savu nosaukumu un kur meklējami tās pirmssākumi.
Kas tad īsti ir Eiropa? Eiropas nosaukums ir cēlies no asiriešu un foiniķiešu ereb, saules riets, rietumi, pretēji aču jeb saules lēktam (Āzijai); grieķu valodā ereb pārveidojās par Eurōpē un kļuva vispārīgs. Senāk Eiropa tika dēvēta gan Europa, gan Vakarzeme, gan arī Rietumi. Par Eiropu pastāv vairāki interesanti nostāsti jeb mīti. Apzīmējuma „Eiropa” rašanās tiek saistīta ar tāda paša nosaukuma pilsētu Mazāzijas dienvidrietumos. Dažas versijas vēsta, ka šis vārds esot nozīmējis „tumšais” jeb norādījis uz saules rieta zemi. Tādējādi Eiropa nav nekas cits kā Vakarzeme, kura pretstatīta gaismas un ausmas zemei – Āzijai. Senajā grieķu mitoloģijā par Eiropu sauca Tēbu valdnieka Agēnora meitu, kuru nolaupīja viņā iemīlējies Zevs. Zevs viņas dēļ pieņēma vērša izskatu, iekārdināja viņu jūras malā viņu uzkāpt viņam mugurā un nolaupīja. Šā skaistā, baltā vērša mugurā Eiropa pārpeldēja pāri jūrai un nonāca Krētas salā. Tur viņa pēc mīlas sakara ar Zevu dzemdēja Mīnoju, Sarpēdonu, un Radmantiju. Pēc tam Eiropa kļuva par krētas valdnieka Asterija sievu. Asterijs pieņēma Eiropas bērnus un uzaudzināja tos kā savējos. Ar mītu par Eiropu saistās notikumi ar Eiropas brāli Kadmu, viņš bezcerīgi devās meklēt savu māsu un neatradis Kadims palika uz dzīvi Tēbās.…