Eiropas Tieslietu padomes: tendences un modeļi

1. Par Tieslietu padomēm
Dažādās Eiropas valstīs tieslietu jomā darbojas speciālas padomes, kas nosauktas par Tieslietu padomēm vai Maģistrāta padomēm. Šīs institūcijas parasti darbojas kā starpnieki starp valdību un tiesu varu, lai nodrošinātu tiesu varas neatkarību. Eiropas Savienības valstīs Tieslietu padomēm ir atšķirīgas pilnvaras. Dažās valstīs tās darbojas kā tiesnešu iecelšanas un disciplinārlietu padomes (piemēram, Francijā un Itālijā), citās tās iesaistās tiesu budžeta un vispārējā (finansiālā un administratīvā) menedžmentā, kā arī nodarbojas ar izglītošanas, datorizācijas un telpu jautājumiem (piemēram, Zviedrijā un Dānijā). Pašreiz Eiropā ir tendence dibināt Tieslietu padomes tajās valstīs, kurās līdz šim par tiesu un tiesu sistēmas menedžmentu un budžetu atbildēja ministrija: 1998. gadā Tieslietu padomi izveidoja Īrijā, bet 1999. gadā – Dānijā. Nīderlande savu Tieslietu padomi (Tiesu administrācijas padome) nodibināja tikai nesen – 2002. gada 1. janvārī Šajā rakstā aplūkoti dažādo Eiropas Tieslietu padomju veidi un pazīmes. Īpaša uzmanību pievērsta Tieslietu padomes publiskajai vai konstitucionālajai atbildībai par ES valstu tiesu sistēmu menedžmentu, kā arī situācijai tajās valstīs, kurās Tieslietu padome vēl nav izveidota. ES valstīs, kurās nav izveidota Tieslietu padome, atbildība par tiesu sistēmas administrēšanu līdz pat nesenam laikam gūlās uz Tieslietu ministriju (vai valdību), kas atbild parlamenta priekšā. Tieslietu padome maina šo iepriekšminēto atbildības formu. Tā izraisa pārmaiņas varas konstitucionālajā līdzsvarā. Šeit minētais pētījums tika veikts pēc Nīderlandes valdības pasūtījuma.
…