1.EKONOMIKAS ATTĪSTĪBAS ĪSA VĒSTURE.
Ekonomika –tā ir sabiedriskā ražošana, kur cilvēki ir saskarsmē viens ar otru. Jo vairāk attīstās cilvēku sabiedrība, jo vairāk vajag to, ko ir radījis cilvēks no dabas materiāliem. Lai cilvēka dzīve attīstās un iet uz priekšu ,nepieciešams atjaunot un atkārtot ražošanas procesus.
Ekonomikas autors ir Ā. Smits ,kurš pirmais 18.g.s.sāka apkopot likumsakarības, kuras ir ekonomikas pamatā. Smits neanalizēja dažādus sociālus faktus un procesus atsevišķi, bet veidoja no tiem sistēmu.
Pirmais definēja, kas ir ekonomika - Maršals, kurš uzskatīja, ka ekonomika ir mācība par cilvēku tā ikdienas saimnieciskajā dzīvē. Ekonomika pēta personiskās un sabiedriskās dzīves daļu, kas cieši saistīta ar labklājības materiālo nosacījumu nodrošināšanu un lietošanu.
2.Makroekonomika un mikroekonomika.
Ekonomiku iedala mikroekonomikā un makroekonomikā. Makroekonomika pēta tautsaimniecības kopējas attīstības problēmas, cēloņus un sakarības, kas aptver kādas valsts ekonomiku kopumā, tautsaimniecības proporcijas, līdzsvaru un stabilitāti tautsaimniecības mērogā, cēloņus, kas izsit ekonomiku no līdzsvarotas un stabilas attīstības. Valsts loma tirgus ekonomikā ir makroekonomiskā problēma, jo aptver tautsaimniecību kopumā. Makroekonomika -ekonomikas daļa, kas aptver kopējos ekonomiskos procesus noteiktās teritoriālās robežās(valsts, reģiona, pilsēta).
Mikroekonomika pēta tirgus saimniecības cēloņsakarības, ekonomiskās uzvedības. Mikroekonomikas pētījumos ietilpst tās likumsakarības, kas apsver atsevišķa preču veida ražošanu un realizāciju, pieprasījumu un piedāvājumu.
Mikroekenomika ir makroekonomikas saknes, bet tas nenozīme ka makroekonomika atgriezeniski neiedarbojas uz mikroekonomiku. Mikroekonomika -ekonomikas daļa, kas ir saistīta ar atsevišķu ekonomisko vienību(patērētāju vai ražotāju)darbību noteiktos tirgos.…
