Ekonomiskās teorijas būtība
Cilvēka prāts jau kopš senseniem laikiem ir bijis nodarbināts ar būtisku domu: kā vairot savu labklājību. Nabadzīgākajiem sabiedrības slāņiem tas ir bijis eksistenciālas dabas jautājums par to, kā dzīvot labāk nekā ir pašlaik (respektīvi – izdzīvot), savukārt turīgāku sabiedrības slāņu pārstāvju prātus šis mūžsenais jautājums ir nodarbinājis tādā aspektā, kā vairot savu bagātību un no esošām vērtībām iegūt vēl lielāku labumu. Šīs cilvēka vēlmes kvalitatīvāk apmierināt savas vajadzības arī ir uzskatāms par ekonomikas teorijas pašiem pamatakmeņiem, tieši tādēļ svešvārdu vārdnīcās vārds ekonomika tiek skaidrots kā atvasinājums no grieķu valodas vārda oikonomia, kas savukārt burtiskā tulkojumā nozīmē mājas/saimniecības likums/vadīšana .
Cik daudz grāmatu par ekonomiku, tikpat arī dažādu definīciju tam, kas tad īsti ir ekonomikas teorijas būtība. Amerikāņu zinātnieki P.Semjuelsons un V.Nordhaus to raksturo kā zinātni, kas „pēta, kā sabiedrība izlieto ierobežotos resursus, lai ražotu vērtīgas preces un sadalītu tās starp dažādām grupām” . Savukārt V.Bikse savā grāmatā „Tirgus ekonomikas pamati” skaidro, ka „ekonomikas teorija kā zinātne pēta to, kādā veidā sabiedrība nodrošina efektīvu ierobežoto resursu izmantošanu, lai maksimāli apmierinātu iedzīvotāju vajadzības.” Taču visās šajās definīcijās divi galvenie atslēgas vārdi ir „vajadzības” un „resursi”: vajadzības cilvēkam ir bezgalīgas, taču resursi var būt ierobežoti un tikai racionālas un pārdomātas saimniekošanas rezultātā ar šiem limitētajiem resursiem ir iespējams panākt iespējami lielāko labumu jeb visvairāk apmierinātu vajadzību. Manā izpratnē, šī arī ir ekonomikas teorijas būtība.
Ekonomisko parādību izzināšana
Runājot par ekonomisko parādību izzināšanu, vispirms skaidri jādefinē, ka ekonomikas centrālais objekts ir cilvēks un viņa rīcība, apmierinot savas vajadzības.
…