1.Zādzību izmeklēšanas metodika no materialo vērtību glabātuvēm.
Par zādzību kļūst zināms no apsardzes siganlizācijas trauksmes signāla, kādas personas telefoniska pieteikuma, kas ievērojusi notiekošo zādzību, vai apzagtās glabātavas īpašnieka vai valdītāja paziņojuma, kas, ierodoties darbā, konstatējuši ielaušanos.
Pirmajos divos gadījumos nozieguma atklāšana ir atkarīga no ātras reakcijas uz saņemto signālu - tūlītējas izbraukšanas uz notikuma vietu, noziedznieka vajāšanas, izmantojot dienesta suņus, un viņa iespējamo bēgšanas un aizbraukšanas ceļu bloķēšanas organizēšanas. Pārējos gadījumos pirmā un neatliekamā izmeklēšanas darbība ir notikuma vietas apskate. Iztaujājot klātesošas personas par notikuša būtību, jāizlemj dienesta suņa pielietošanas lietderība, ievērojot, ka dažreiz tam izdodas atrast pēdas pat pēc 5-6 un vairāk stundām pēc zādzības. Pēc tam jāorganizē apzagtās glabātuves apsardzība, jo praksē ir gadījumi, ka noziedznieks vēl atrodas telpu iekšienē un var mēģināt aizbēgt.
Kad apzagtais objekts atrodas atsevišķi stāvošā celtnē (lauku veikals un tml.), apskati vēlams izdarīt koncentriski - sākt no perifērijas un tad, virzoties pa spirāli, tuvoties centram (ielaušanās vietai), jo, rīkojoties pretēji, garāmgājēji vai ziņkārīgie nejauši var iznīcināt apkaimē bieži esošās latentās vai vāji redzamās noziedznieka vai viņa TRL pēdas. Perifērijas apskatei laiks jāizmanto arī, lai lauzuma vietā izņemtu noziedznieka odoroloģiskās pēdas. Apskatot ielaušanās pēdas, jāfiksē un jāizņem ne tikai viss noderīgais lietotā rīka identifikācijai, bet arī lauzuma mehānisma (virziena) noteikšanai. Vienlaicīgi no lauzuma vietas jāizņem arī to vielu (apmetums, putekļi, krāsa un tml.) paraugi, kas varēja palikt uz noziedznieka apģērba. Pirms ieiešanas apzagtajā telpā tur strādājošām personām jānoprasa, kur un kādas naudas summas atrodas, bet apskatē tam jāpievērš uzmanība (lai nenosauc lielāku summu). Ieejot telpā, tajā esošajiem darbiniekiem jānoprasa, kur tieši atradušās nozagtās mantas un vērtības, un šīs vietas apskatē jāizpēta tikpat rūpīgi, kā pārējās, kurās noteikti atradies noziedznieks. Tas nepieciešams nolūkā pārbaudīt, vai tur tiešām ir pēdas, kas liecina par nozagto vērtību atrašanos, un vai šīs vietas izmēri ir pietiekami to ievietošanai. Pēdējie apstākļi ir svarīgi iespējamā nozieguma inscinējuma atmaskošanai.
Specifiska šāda veida notikuma vietas apskatēm ir arī nepieciešamība meklēt un izņemt dokumentus - tehniskās pases, cenas zīmes un tml., kuros fiksētas nozagto priekšmetu īpašības - numuri, izmēri utt.
Pēc notikuma vietas apskates vai pat vienlaicīgi ar to detalizēti jānopratina nozagto mantu īpašnieki un/vai valdītāji - pārdevēji, noliktavu pārziņi, kasieri utt. - par visiem ar noziegumu saistītiem faktiem, bet īpaši sīki par nozagtā daudzumu, pazīmēm un atrašanās vietu pirms zādzības; ja nepieciešams - pēdējā apstākļa noskaidrošanai izdarāma liecību pārbaude notikuma vietā. Ja zādzības apstākļi liecina par noziedznieka informētību, otrs pratināšanas mērķis ir noskaidrot, kam šādas ziņas bija pieejamas. Nākamais specifiskais šāda veida zādzību izmeklēšanā ir apzagtajā glabātuvē palikušo materiālo vērtību pilnīga inventarizācija, pirms tam materiāli atbildīgai personai liekot parakstīties, ka ārpus inventarizācijas telpas viņas atbildīgā glabāšanā esošu vērtību nav. Inventarizācija jāuzdod attiecīgā uzņēmuma vai firmas grāmatvedībai. Tai arī jāuzdod pa inventarizācijas rezultātiem sastādīt salīdzināšanas pārskatu, kurā būtu norādīts katras preces vai mantas faktiskais atlikums apzagtajā glabātavā, daudzums, kuram būtu bijis jābūt saskaņā ar grāmatvedības dokumentiem, un konstatētais iztrūkums.
Jāorganizē eventuālo liecinieku meklēšana, veicot tuvumā esošo dzīvokļu un savrupmāju apgaitu, un pratināšana. Ja pirms tam nav noskaidrots precīzs zādzības laiks, jāfiksē laikposms, kurā pratināmais redzējis objektu neskartā stāvoklī. Tas, summējot visu tuvumā dzīvojošo personu liecības, rada iespēju precizēt nozieguma realizācijas laiku, bet dažos gadījumos dod pamatu izvirzīt zādzības inscinējuma versiju, jo var izrādīties, ka laika sprīdis, kurā neviens nav vērojis objektu, ir īsāks, nekā tas nepieciešams nozagto vērtību iznešanai. Nolūkā rast pamatu inscinējuma versijas izvirzīšanai pratinot jānoskaidro arī objekta darbinieku dzīves veids un uzvedība iepriekšējā periodā. Pēc šīs sākotnējās informācijas apkopošanas jāformulē uzdevumi informācijas pieprasījumam kriminālajā reģistrācijā, kā arī jāsastāda un jānodod kriminālpolicijai nozagto mantu meklēšanas uzdevums. Ar to arī parasti noslēdzas sākotnējās izmeklēšanas darbības un ir iespējams izstrādāt izvērstu tālākās izmeklēšanas plānu.
Visbiežāk ir jāpārbauda versijas par noteiktas personu grupas - agrāk par šādiem noziegumiem tiesāto, bijušo objekta darbinieku vai to paziņu un tml.-vai konkrēta indivīda līdzdalību zādzībā. Svarīgi ir rūpīgi izanalizēt zādzības apstākļus un izvērtēt, cik tie bijuši optimāli izvēlēti no noziedzīgā mērķa viedokļa.
Sevišķa vērība jāpievērš tāda vērtīga pierādījuma kā nozieguma priekšmeta (nozagtā) meklēšanai un izmantošanai. Tādēļ plānotajiem pasākumiem norādīto versiju pārbaudei jābūt virzītam šāda mērķa sasniegšanai. No visām izmeklēšanas darbībām visefektīvākās šajā ziņā ir kratīšanas, kuras, ja vien tām ir pietiekams pamats, jācenšas izdarīt vienmēr.
Zādzību izmeklēšanas noslēguma stadijai pēc apsūdzības uzrādīšanas specifiska ir nepieciešamība pārbaudīt, vai apsūdzētais nav izdarījis arī citus analoģiskus nodarījumus. Šajā nolūkā izmantojamas kratīšanas, pratināšanas un kriminālās reģistrācijas materiālu analīze, kā arī mērķtiecīgi kriminālmeklēšanas pasākumi.
1.Nevardarbīgie seksuālnoziegumi pret nepilngadīgo izmeklēšanas metodika.
No izmeklēšanas viedokļa īpašu grupu veido pederastija ar nepilngadīgo.
Pederastija ar nepilngadīgo ir sodāma pat tad, ja tā notikusi, abiem partneriem par to labprātīgi vienojoties. Tādēļ tikai šīm lietām ir raksturīgi, ka jāpierāda ne tikai pederastijas akts, bet arī, ka tā pilngadīgais partneris ir apzinājies - zinājis vai viņam vajadzējis zināt, - ka otrs nav sasniedzis 18 gadu vecumu. Aizdomās turētājam to noliedzot un trūkstot citiem tiešiem pierādījumiem, jāizdara medicīniskā ekspertīze ar nolūku noteikt, vai cietušā ārējais izskats atbilst viņa faktiskajam vecumam.
Atšķirībā no citiem seksuālnoziegumu veidiem šī nozieguma izpildītājs varbūt gan vīrietis, gan sieviete; arī cietušais var būt ikviena dzimuma persona, kaut gan praksē lietas, kurās cietušais būtu pusaudzis, bet apsūdzētā sieviete, faktiski nav sastopamas.
Notikušā dzimumakta fakta konstatēšanai jāizmanto izmeklēšanas darbības, kuras pielieto izvarošanas gadījumos, ievērojot specifiku.…
