1.saistību tiesību jēdziens un rašanas pamati.
Saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai – parādniekam – jāizdara par labu otrai – kreditoram – zināma darbība, kam ir mantiska vērtība. Saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma. Kur Tiesisks darījums ir atļautā kārtā izdarīta darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, pārgrozīšanai vai izbeigšanai. Katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot. Ar morālo kaitējumu jāsaprot fiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas ar neatļautas darbības rezultātā nodarītu cietušā nemantisko tiesību vai nemantisko labumu aizskārumu. P i e z ī m e. Darbība šeit jāsaprot plašākā nozīmē, aptverot ne vien darbību, bet arī atturēšanos no tās, tas ir, bezdarbību
2.Saistību tiesiskā attiecība un tās elementi?
Saistībai ir divas puses-parādnieks un kreditors. Tiesiskā attiecībā ir 3 elementi-objekts, subjekts saturs. ST objekti ir: lietas (mantiskie labumi, ar kuru palīdzību personas apmierina savas vajadzības –īres, nomas, patapinājuma un citos līgumos), nauda un vērtspapīri (kā prece vai maksas līdzeklis aizdevuma, noguldījumā un citos līgumos vai saistību nodrošināšana no zaudējumiem), personu darbības rezultāts (ka attiecīgas darbības rezultāts līgumos, par pakalpojumu sniegšanu, darbu izpildīšanu uc.), radošas darbības rezultāts (kā intelektuālas darbībās izpausme- mākslas darbi, muzikālie, literārie utt.) Subjekts-dalibnieki-kreditors ( no latiņ. creditor – aizdevējs, credere – cerēt, ticēt, cer uz izpildi; tā ir saistības puse, kam ir tiesības prasīt no parādnieka kādas darbības izpildi vai atturēšanas no darbības) .Parādnieks debitors ( no latiņ. debere – būt parādā, pienākties; saistību puse, kam ir pienākums veikt noteikto darbību vai atturēties no tās; debitors = parādnieks = atbildētājs). Lai darījumam būtu tiesīgs spēks, ir vajadzīgs, lai tā dalībniekiem būtu tiesību spēja un rīcības spēja; darījumi, ko taisījušas tiesību vai rīcības nespējīgas personas, nav spēkā.…
