Saturs:
1.Latvijas tiesiskās sistēmas reintegrācija Kontinentālās Eiropas Tiesību Saimē.
2.publisko un privāto tiesību raksturojums.
3.tiesību sistēmas jēdziens un struktūra.
4.tiesību normu piemērošana.
5.ārējo normatīvo aktu hierarhija, problēmu risinājumi Latvijas tiesību sistēmā saistībā ar iestāšanos Eiropas savienībā.
6.tiesību normu iztulkošanas (interpretācijas) metožu pielietošanas Latvijas tiesību sistēmā.
7.juridiskais siloģisms. Subsumcija.
8.juridiskās atbildības jēdziens. Veidi.
9.vispārējo tiesību principu jēdziens un piemērošana, teorijas nostādnes, prakses tendences.
10.vispārsaistošie un iekšējie normatīvie akti.
11.juridiskās kolīzijas, to novēršana.
12.judikatūra kā tiesību avots, tās piemērošana. Situācija pēc administratīvā procesa ieviešanas Latvijā saistībā ar dalību Eiropas savienībā.
13.paplašinātā un sašaurinātā iztulkošana un tiesību tālākveidošana.
14.tiesību avoti. Izpratne par tiesību avotiem pirms un pēc iestāšanās ES
15.juridisko faktu jēdziens un klasifikācija.
16.doktrīna un citi tiesību avoti un palīgavoti.
17.tiesību normu sistematizācija. Veidi.
18.likuma robu veidu raksturojums.
19.likuma roba aizpildīšanas līdzekļi.
20.TIESĪBU NORMA, RAKSTUROJUMS, VEIDI.
21.tiesību normas atcelšana.
22.SOCIĀLĀS NORMAS RAKSTUROJUMS, VEIDI.
Vispārējie tiesību pamatprincipi ir ES nerakstītās primārās tiesības. Šie principi ir kopīgi visām dalībvalstīm. Pamatā šos principus formulē un atklāj tieši Eiropas Kopienu tiesa un Eiropas Cilvēktiesību tiesa.
Vispārējie tiesību principi var pastāvēt arī ES sekundāro tiesību līmenī. Tie tiek atvasināti no ES dalībvalstu tiesībām. Svarīgākie vispārējie tiesību pamatprincipi pieder pie ES primārajām tiesībām.
Vispārējos tiesību principus var pielietot, ja attiecīgo jautājumu neregulē ārējais normatīvais akts kā arī lai interpretētu normatīvos aktus.
VTP – nosaka būtiskākās tiesību iezīmes, to saturu un īpatnības kā visu sabiedrisko attiecību regulatoru. Tie attiecas uz visām TN un ar vienādu spēku iedarbojas uz visām tiesību nozarēm, neatkarīgi no to rakstura un sabiedrisko attiecību regulēšanas specifikas.
TN kolīzijas – lietas faktisko sastāvu pilnībā vai daļēji regulē (aptver) divas vai vairākas TN, kuras tiesiskie sastāvi daļēji sakrīt, un viena konkurējošā norma izslēdz citas piemērošanu
Subsumcija – process, kurā normas tiesisko sastāvu salīdzina ar faktiskajiem apstākļiem (izšķiramā dzīves gadījuma juridiski nozīmīgo apstākļu (faktiskā sastāva) detalizēta izvērtēšana, pamatojoties uz TN sastāva pazīmēm, lai noskaidrotu, vai faktiskais sastāvs-F ir viens no normas sastāva-N gadījumiem (F=N))
