Elektriskā gāzizlāde. Nepatstāvīgā izlāde

Parasti gāze, piemēram, sauss gaiss elektrisko strāvu nevada. Gaiss ir labs izolators, par to mēs pārliecināmies katru dienu. Elektroenerģijas pārvades līniju vadi atrodas gaisā, strāva no vadiem uz zemi nenoplūst. Tikko ķemmētie, izspūrušie mati tūlīt nepieglaužas, jo elektriskais lādiņš uzreiz nenoplūst gaisā. Lai rastos elektriskā strāva, ir vajadzīgi brīvi lādiņnesēji. Gāzē brīvo lādiņnesēju – elektronu un jonu - skaitu var palielināt, gāzi jonizējot. Gāzes jonizācija notiek, ja atomu elektronu apvalkam atrauj ārējo čaulu elektronus, un atomi vai molekulas pārvēršas par pozitīviem joniem. Tā vienlaikus rodas gan pozitīvi, gan arī brīvi elektroni.

GĀZĒM PIEMĪT ELEKTRONU UN JONU VADĪTSPĒJA.

Gāzes molekulu jonizācijai ir nepieciešama enerģija. To var pievadīt dažādi: karsējot, apstarojot ar UV vai rentgenstarojumu, var bombardēt ar elektriski lādētu daļiņu plūsmu. Šos visus enerģijas pievadītājus sauc par jonizatoriem. Pretējo procesu jonizācijai sauc par rekombināciju – pozitīvo jonu apvienošanos ar brīvajiem elektroniem, kā rezultātā veidojas neitrālas molekulas. Ja jonizators darbojas nepārtraukti, tad starp gaisa molekulu jonizāciju un rekombināciju iestājas līdzsvars – cik daudz jonu rodas, tikpat arī rekombinējas un kļūst par neitrālām molekulām. Jonizatora iedarbībai beidzoties, turpinās rekombinēšanas process, un drīz vien gāze atkal kļūst par izolatoru.
Gāzizlāde – visi daudzveidīgie procesi, kas strāvai plūstot, norisinās gāzē. Ziemeļblāzma spīd tāpēc, ka atmosfēras augšējos slāņos notiek gāzu izlāde.
…