Elektrisko ķēdi, kurā plūst līdzstrāva sauc par līdzstrāvas elektrisko ķēdi. Ja patērētāju ar elektriskajiem vadiem pievieno enerģijas avotam izveidojas noslēgts kontūrs, ko sauc par elektrisko ķēdi.. Tā var būt nesazarota jeb vienkārša : sastāv tikai no trīs pamatelementiem t.i. elektriskās enerģijas avots (pārveido neelektrisku enerģiju elektriskā enerģ. Piem- ģeneratoros-mehānisko enerģiju) elektriskās enerģijas patērētājs (pārvērš elektr.enerģ. neelektr formā-piem. akumulators ķīmiskajā) un savienojošie vadi. Patērētājs kopā ar vadiem veido elektriskās enerģijas avota ārējo ķēdi. Avotu raksturo EDS,kas vienāds ar potenciālu starpību jeb spriegumu. E=φ1-φ2=U(V) Elektriskās ķēdes grafisko attēlu sauc par shēmu, piem el.enerģ. avotu attēlo ar apli.
2.Elektriskās enerģijas avoti un to darba režīmi.
Elektriskajai ķēdei un tās elementiem ir 4 darba režīmi:1)nominālais režīms- elementi darbojas tad, kad to spriegumi, strāvas atbilst izgatavotāja vērt.. nom.rež.- optimālajie darba apstākļi, ekonomiski, ilgdarbīgi. Avotu un patērētāju nominālie elektr lielumi: Un- nom. spriegums pamatlielums kas nosaka iekārtu kopumā Un var būt 110, 220, 440 V, In- nom. strāva, Pn nom. jauda parādīta pasē.2)Tukšgaita režīms- ārējā ķēde ir pārtraukta, patērētājs ir atvienots no avota. Tā kā tukš. g . režīmā (r= bezg.), tad I= 0 un sprieguma kritums avotā Ir0 = 0 tad saskaņā ar U= E- Ir0 būs U=U0=E. E tukšg režīmā var izmērīt ar voltmetru mērījumi būs aptuveni jo vmetrā plūstošā strāva Iv būs atkarīga no rv vmetra pretestības. Avota EDS precīzi var noteikt ar elektrostatisko vmetru kuram rv=bezg. …
