Elektromagnētiskās indukcijas atklāšana
Tā nav nejaušība, ka pirmo izšķirošo panākumu elektromagnētisko mijiedarbību jaunu īpašību atklāšanā guva M. Faradejs, kurš ir pamatlicējs priekšstatam par elektromagnētisko lauku. M. Faradejs bija pārliecināts par to, ka elektriskām un magnētiskām parādībām ir vienota daba. Izejot no tā, viņš izdarīja atklājumu, uz kuru tagad pamatojas visas pasaules elektrostaciju ģeneratoru uzbūve, kuri pārvērš mehānisko enerģiju elektriskās strāvas enerģijā.
Elektriskā strāva, sprieda M. Faradejs, spēj magnetizēt dzelzs gabalu. Vai savukārt magnēts nevar ierosināt elektrisko strāvu?
Ilgu laiku šo saistību neizdevās atklāt. Bija grūti iedomāties galveno, t. i., ka tikai kustīgs magnēts vai laikā mainīgs magnētiskais lauks spēj ierosināt spolē elektrisko strāvu.
Elektromagnētiskā indukcija ir elektriskās strāvas rašanās vadītāja kontūrā, ja kontūrs vai nu atrodas miera stāvoklī laikā
mainīgā magnētiskajā laukā, vai arī kustas pastāvīgā magnētiskajā laukā tā, ka mainās kontūru šķērsojošo magnētiskās indukcijas līniju skaits. Elektromagnētiskā indukcija tika atklāta 1831. gada 29. augustā. Šis ir rets gadījums, kad tik precīzi zināms jauna, ievērojama atklājuma datums.
Vispirms indukcija tika atklāta vadītājos, kuri nekustējās attiecībā viens pret otru, ja ķēdi noslēdza un izslēdza. M. Faradejs saprata, ka to pašu rezultātu, kādu guva, ķēdi noslēdzot un izslēdzot, varēs sasniegt arī, strāvas vadītājus tuvinot un attālinot. Viņš ar mēģinājumiem pierādīja, ka strāva rodas, kad spoles pārvieto vienu attiecībā pret otru. Zinot A. Ampēra darbus, M. Faradejs saprata, ka magnēts ir mazu molekulās cirkulējošu strāvu kopums. Kā reģistrēts viņa laboratorijas žurnālā, 17. oktobrī tika konstatēta indukcijas strāva spolē tajā momentā, kad spolē iebīdīja (vai no tās izvilka) magnētu. Mēneša laikā M. Faradejs eksperimentāli atklāja visas būtiskās elektromagnētiskās indukcijas īpatnības.
…
