Eposs "Lāčplēsis"

1. Dziedājums
Dievu sapulce

Satikās ļoti daudzi dievi, kas apsolīja rūpēties par latvju tautu. Tur bija daudzi dievi: Pērkons, Likteņtēvs, Patrimps, Pakols, Atrimps, Līgo, Puškaitis, Dievu un Pērkona dēli, Austra, Laima, Tikla un daiļajās Saulītes meitas. Tad vēl pulks mazāko divu ieņēma sapulcē vietas.
Tad Likteņtēvs, mūžīgais, sirmais, pacēlās sēdeklī savā un- vārdos tumšajos- pauda viņš sapulcei lēmumu šādu: „ Aizmūžā notika brīnums! Dzemdēja jaunava Gaisma, un varens dieva dēls nāca virs pasaules nolikta laikā! Mācīja vareni, jauki cilvēkiem dievībai līdzīgiem dzīvot. Ļaunajie turējās pretim, pēdīgi- nokāva viņu; bet pekle nespēja turēt pie sevim to tumšajā varā: varenais cēlās no nāves uzbrauca godībā augšām! Tā vārds gan zināms jums visiem, to pasaulē nosauca- Kristus.
Taču Pērkons atteicās pieļaut, ka Latvijā notiek šī mācība un tādēļ daudzi dievi nosolījās aizsargāt Latviju no svešiem ļaudīm un nepieļaut, ka notiek pieņemta šī ticība.
Tad Staburadzīte izstāstīja par Lāčplēsi, kurš tika iemests pie viņas, kamēr viņš atradās baļķa dobumā. Viņai viņš jāizved caur vārtiem kaut viņš par akmeni pārtop, taču Laimai ir jāparūpējas jaunekli vadīt caur likstām līdz lēmumu savu tas piepildīs varoņa mūžā. …