Diagnostika – Praksē izmanto virusoloģiskās diagnostikas metodes. Seroloģiski nosaka antivielas pret dažādiem EBV antigēniem. Primāras akūtas infekcijas gadījumā pacienta asinīs atrod agrīnās heterofīlās antivielas un IgM klases antivielas pret kapsīda antigēnu (VCA), bet latentas infekcijas procesa gadījumā - IgG klases antivielas pret VCA un kodola antigēna (EBNA). Šie rakstulielumi ir pozitīvi arī pataloģiskā procesa reaktivācijas gadījumā. Malignizācijas gadījumā jākontrolē EBV specifisko antivielu kombinācijas un attiecības. Jāņem vērā, ka akūtā infekciozās mononukleozes stadijā anti EBNA nav atrodams. Antivielas pret kodola antigēnu liecina par hronisku infekciju. EBV DNS var noteikt nazofaringeālajās iztriepēs, serumā, asinīs, siekalās, likvorā un biopsijas materiālā nukleīnskābju hibridizācijas testā, ar PĶR un citām metodēm.
Tā kā HIV infekcijas primārā izpausme var būt infekciozai mononukleozei līdzīgs sindroms, tad visiem infekciozās mononukleozes slimniekiem nepieciešama labortoriska izmeklēšana un HIV trīs reizes. Ja pirmais izmeklēšanas rezultāts ir negatīvs, ieteicams izmeklēt atkārtoti, nosakot antigēnu.
…
