Ērika Hobsbauma grāmatas "The Age of Extremes" ("Ekstremālais laikmets") apskats

Ēriks Hobsbaums ir viens no ražīgākajiem un ietekmīgākajiem pēckara britu vēsturniekiem. Viņš ir persona, kas visas savas karjeras laikā ir raksturojis sevi kā kreiso uzskatu piekritēju. Apveltīts ar erudīciju un kosmopolītismu, elegantu prozu Hobsbaums ir panācis to, ka viņa darbi ir tulkoti 37 valodās un viņš ir lasījis lekcijas un vadījis seminārus vairāk kā 30 valstīs. Savas karjeras laikā viņš ir saņēmis daudz apbalvojumus, kā arī 16 goda profesora grādus no universitātēm un koledžām 9 valstīs.
Ēriks Hobsbaums ir dzimis 1917. gadā Aleksandrijā vidusšķiras ebreju ģimenē. Starpkaru periodā viņa ģimene pārcēlās uz Vīni pēc tam uz Berlīni. Hobsbauma vecāki nomira Lielās depresijas laikā un viņu uzaudzināja onkulis. Drīz viņa ģimene pārcēlās uz Lielbritāniju, kur viņš dzīvo vēl joprojām.
Ēriks Hobsbaums ir sarakstījis vairākas grāmatas par vēsturi:
The Age of Extremes, 1914 – 1991 (1995);
Nations and Nationalism since 1780 (1992/92);
Echoes of Marseillaise (1990);
Politics for a Rationalist Left (1989);
The Age of the Empire, 1875 – 1914 (1987);
The Age of Capital, 1848 – 1875;
The Age of Revolution, 1789 – 1848;
Worlds of Labour (1984).
Hobsbauma grāmata The Age of Extremes (Ekstremālais laikmets) ir pēdējā daļa četru grāmatu sērijā par pasaules vēsturi no 1789. gada, tā gan nav tik populārā kā grāmata par garo 19. gadsimtu.…