Federālisms un unitārisms

JAPĀNA
Japāna (nippon – uzlecošās saules zeme) ir unitāra konstitucionāla monarhija.
Japānas 1946.gada konstitūciju sastādīja Otrā pasaules kara uzvarētājvalstis ar mērķi maksimāli novērst Japānas agresiju nākotnē (iekļāva konstitūcijā noteikumus, ka Japāna pirmā nedrīkst uzsākt kara darbību, nedrīkst formēt bruņotos spēkus). Konstitūcijā nostiprināts tautas suverenitātes princips. Preambulā ietverti daudzi demokrātisma un cilvēktiesību principi.
Japānas pārvalde – prefektūras (atsevišķas pārvaldes vienības; līdzīgi kā pašvaldības). Tradicionāli Japānu dala astoņos reģionos, tomēr oficiāli Japāna iedalās 47 prefektūrās.
Tautai nav likumdošanas iniciatīvas tiesību – tauta savu suverenitāti var īstenot vienīgi ievēlēot parlamentu.
Japānas sistēma balstīta uz anglo-amerikāņu sistēmas bāzes (piem., līdzīgi kā ASV ir Augstākā tiesa, kas īsteno konstitucionālo kontroli).
ĶĪNAS TAUTAS REPUBLIKA
ĶTR ir sociālistiska valsts. Tajā valda izteikts demokrātiskais centrālisms – pēc būtības tauta veido tikai vienu tautas pārstāvju orgānu, proti, Tautas kopsapulci. ĶTR nav īstenojami referendumi.
Speciāli administratīvie reģioni (federālisma pazīme) – īpaši tiek izdalīta Honkonga un Makao, kurām ir savas privilēģijas.
Ķīnā pretēji citām unitārisma valstīm ir ļoti sarežģīta konstitūcijas grozīšanas kārtība (vairāk atgādina federālismu) – nepieciešama gan parlamenta, gan valdības piekrišana.
Liela nozīme ir arī tradīcijām, kas bieži prevalē pār rakstītajiem aktiem.
…