Finanšu grāmatvedību regulējošo likumu un to pamatprasību raksturojums

Uzņēmuma pienākums ir kārtot grāmatvedību. Grāmatvedībā uzskatāmi atspoguļojami visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi, kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvoklī (turpmāk — saimnieciskie darījumi). Grāmatvedību kārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli bilances datumā, tā darbības rezultātiem, naudas plūsmu noteiktā laikposmā, kā arī konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei.
Grāmatvedības sniegtajai informācijai jābūt patiesai, salīdzināmai, savlaicīgai, nozīmīgai, saprotamai un pilnīgai. Grāmatvedībai ir jānodrošina ieņēmumu un izdevumu norobežošana pa pārskata periodiem.
Par grāmatvedības kārtošanu un visu saimnieciskos darījumus apliecinošo dokumentu oriģinālu, kopiju vai datu attēlu saglabāšanu ir atbildīgs uzņēmuma vadītājs.
Grāmatvedības reģistros nedrīkst izdarīt ierakstus, kuri nav pamatoti ar attaisnojuma dokumentu. Attaisnojuma dokumentam obligāti ir šādi rekvizīti (identifikācijas dati): uzņēmuma nosaukums (komersanta firma) un reģistrācijas numurs Tieslietu ministrijas reģistru iestādēs (darījumos ar fizisko personu — personas kods), juridiskā adrese (ārējiem attaisnojuma dokumentiem), dokumenta nosaukums, numurs un datums, saimnieciskā darījuma apraksts un pamatojums, mērītāji (daudzumi, summas), dalībnieki (darījumā tieši iesaistītās personas) un par saimnieciskā darījuma veikšanu un attaisnojuma dokumentā sniegtās informācijas pareizību atbildīgo personu paraksti. Atsevišķiem attaisnojuma dokumentu veidiem var būt obligāti arī citi papildu rekvizīti (zīmogs un citi), kurus paredz attiecīgie normatīvie akti.
Ja attaisnojuma dokumenti tiek sagatavoti ar elektroniskajām skaitļošanas mašīnām (datoriem), par saimnieciskā darījuma veikšanu un informācijas pareizību atbildīgo personu parakstus var aizstāt ar to elektronisku apliecināšanu (autorizāciju). Attaisnojuma dokumentu elektroniskās apliecināšanas (autorizācijas) kārtību uzņēmumā nosaka uzņēmuma vadītājs.
Ierakstiem grāmatvedības reģistros jābūt savlaicīgi izdarītiem, pilnīgiem, precīziem un sistemātiski sakārtotiem. Nav pieļaujami ieraksti, kuru saturs vai mērītāji atšķiras no attaisnojuma dokumenta.
Grāmatvedības reģistri kārtojami divkāršā ieraksta sistēmā.
Katram uzņēmumam visi attaisnojuma dokumenti, grāmatvedības reģistri, inventarizācijas saraksti, gada pārskati un to pielikumi, kā arī grāmatvedības organizācijas dokumenti (kontu plāni, kodifikatori u.c.) sistemātiski jāsakārto un jāuzglabā uzņēmuma arhīvā.
Inventarizāciju veic katra pārskata gada beigās. Inventarizācija nosaka visas uzņēmuma mantas un lietojumā esošās mantas apjomu dabā, kā arī salīdzina uzņēmuma un debitoru un kreditoru prasījumu un saistību summas. Inventarizācijas rezultātus atspoguļo inventarizācijas sarakstos. Mantas, arī prasījumu un saistību novērtēšanu izdara normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Pārskata gada slēguma inventarizāciju drīkst veikt triju mēnešu laikā pirms pārskata gada beigu dienas vai mēneša laikā pēc tās, pārrēķinot inventarizācijas dienā konstatētos atlikumus atbilstoši grāmatvedības datiem pārskata gada beigu dienā.
Par katru pārskata gadu sastāda gada pārskatu. Gada pārskats kā vienots kopums sastāv no finanšu pārskata un vadības ziņojuma par uzņēmuma attīstību pārskata gadā. Finanšu pārskats kā kopums sastāv no bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas pārskata, pašu kapitāla izmaiņu pārskata un pielikuma.
Pārskata gads aptver 12 mēnešus, un parasti tas sakrīt ar kalendāra gadu. Citāds pārskata gada sākums un beigas var būt tikai tad, ja to nosaka attiecīgā uzņēmuma statūti, nolikums vai satversme vai personālsabiedrības (līgumsabiedrības) līgums.
Uzņēmumu vadītāji, kuri ir pieļāvuši likuma "Par grāmatvedību" un citu spēkā esošo grāmatvedības normatīvo aktu pārkāpumus, grāmatvedības datu ļaunprātīgu sagrozīšanu, oficiāli noteikto pārskatu neiesniegšanu vai grāmatvedības dokumentu nozaudēšanu, tiek saukti pie atbildības likumos paredzētajā kārtībā.
Uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par zaudējumiem, kas, pārkāpjot šā likuma noteikumus viņa vainas dēļ, nodarīti uzņēmumam, valstij (pašvaldībai) vai trešajai personai. Fiziskās un juridiskās personas, kurām šāds zaudējums nodarīts, ir tiesīgas prasīt tā atlīdzināšanu likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.

1.2. Likums “Par uzņēmumu gada pārskatiem”

Gada pārskatā par naudas vienību jālieto Latvijas Republikas naudas vienība. Gada pārskats jāsastāda latviešu valodā.
Pārskata gadam jāaptver 12 mēneši, un parasti tas sakrīt ar kalendāra gadu. Citāds pārskata gada sākums un beigas var būt tikai Latvijā reģistrētai komercsabiedrībai, kooperatīvajai sabiedrībai, Latvijā reģistrētai Eiropas ekono­misko interešu grupai un Eiropas komercsabiedrībai, ja to nosakaattiecīgi minētā uzņēmuma statūti vai sabiedrības līgums.
Pārskata gadu var mainīt. Pārskata gada maiņa ir jāpamato un jāsniedz attiecīgi paskaidrojumi par to gada pārskata pielikumā.
Gada pārskats kā vienots kopums sastāv no finanšu pārskata un vadības ziņojuma par uzņēmuma attīstību pārskata gadā.
Bilance ir jāsastāda, peļņa vai zaudējumi jāaprēķina atbilstoši šā likuma 10. - 14. pantā dotajām shēmām. Peļņas vai zaudējumu aprēķina sastādīšanai uzņēmums var izvēlēties vienu no šīm shēmām.
Peļņas vai zaudējumu aprēķina shēmu nedrīkst mainīt, ja pēc vienas un tās pašas shēmas aprēķins nav sastādīts vismaz 2 gadus pēc kārtas.
Naudas plūsmas pārskatu un pašu kapitāla izmaiņu pārskatu sagatavo saskaņā ar Ministru kabineta noteiktiem obligāti piemērojamiem Latvijas grāmatvedības standartiem.
Gada pārskatā katram bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata postenim parāda attiecīgos iepriekšējā pārskata gada skaitļus. Ja pārskata gadā atklātas iepriekšējo gadu kļūdas vai mainīta grāmatvedības politika, attiecīgo iepriekšējā pārskata gada posteņa rādītāju koriģē. Par katru gadījumu, kad dati nav bijuši savstarpēji salīdzināmi vai veiktas iepriekšējo pārskata gadu datu korekcijas, sniedz skaidrojumu gada pārskata pielikumā.
Bilances, peļņas vai zaudējuma aprēķina, naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata posteņi, kuros nav skaitļu (summas), jāuzrāda tikai tad, ja iepriekšējā gada pārskatā ir bijis attiecīgs postenis ar summu.

Bilances sastādīšanas, kā arī peļņas vai zaudējumu aprēķina shēma
Bilances shēma kontu veidā
Aktīvs
Ilgtermiņa ieguldījumi
I. Nemateriālie ieguldījumi:
1. Uzņēmuma attīstības izmaksas.
2. Koncesijas, patenti, licences, preču zīmes un tamlīdzīgas tiesības.
3. Citi nemateriālie ieguldījumi.
4. Uzņēmuma nemateriālā vērtība.
5. Avansa maksājumi par nemateriālajiem ieguldījumiem.
II. Pamatlīdzekļi:
1. Zemes gabali, ēkas un būves un ilggadīgie stādījumi.
2. Ilgtermiņa ieguldījumi nomātajos pamatlīdzekļos.

Peļņas vai zaudējumu aprēķina shēma vertikālā formā (klasificēta pēc perioda izmaksu metodes)
1. Neto apgrozījums.
2. Gatavās produkcijas un nepabeigto ražojumu krājumu izmaiņas.
3. Pašu uzņēmuma kapitālieguldījumiem izpildītie darbi.
4. Pārējie uzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumi.
5. Materiālu izmaksas:
a) izejvielu un palīgmateriālu izmaksas;
b) pārējās ārējās izmaksas.
6. Personāla izmaksas:
a) atlīdzība par darbu;
b) pensijas no uzņēmuma līdzekļiem;
c) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;
d) pārējās sociālās nodrošināšanas izmaksas.
7. Līdzekļu un vērtību norakstīšana:
a) pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu nolietojums un norakstīšana;
b) apgrozāmo līdzekļu vērtības norakstīšana virs normālajiem norakstījumiem.
8. Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas.
9. Ieņēmumi no līdzdalības koncerna meitas un asociēto uzņēmumu kapitālos.
10. Ieņēmumi no vērtspapīriem un aizdevumiem, kas veidojuši ilgtermiņa ieguldījumus.
11. Pārējie procentu ieņēmumi un tamlīdzīgi ieņēmumi.
12. Ilgtermiņa finanšu ieguldījumu un īstermiņa vērtspapīru vērtības norakstīšana.
13. Procentu maksājumi un tamlīdzīgas izmaksas.
14. Peļņa vai zaudējumi pirms ārkārtas posteņiem un nodokļiem.
15. Ārkārtas ieņēmumi.
16. Ārkārtas izmaksas.
17. Peļņa vai zaudējumi pirms nodokļiem.
18. Uzņēmumu ienākuma nodoklis par pārskata gadu.
19. Pārējie nodokļi.
20. Pārskata gada peļņa vai zaudējumi.

Peļņas vai zaudējumu aprēķina shēma vertikālā formā (klasificēta pēc apgrozījuma izmaksu metodes)
1. Neto apgrozījums.
2. Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas.
3. Bruto peļņa vai zaudējumi.
4. Pārdošanas izmaksas.
5. Administrācijas izmaksas.
6. Pārējie uzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumi.
7. Pārējās uzņēmuma saimnieciskās darbības izmaksas.
8. Ieņēmumi no līdzdalības koncerna meitas un asociēto uzņēmumu kapitālos.
9. Ieņēmumi no vērtspapīriem un aizdevumiem, kas veidojuši ilgtermiņa ieguldījumus.
10. Pārējie procentu ieņēmumi un tamlīdzīgi ieņēmumi.
11. Ilgtermiņa finanšu ieguldījumu un īstermiņa vērtspapīru vērtības norakstīšana.
12. Procentu maksājumi un tamlīdzīgas izmaksas.
13. Peļņa vai zaudējumi pirms ārkārtas posteņiem un nodokļiem.
14. Ārkārtas ieņēmumi.
15. Ārkārtas izmaksas.
16. Peļņa vai zaudējumi pirms nodokļiem.
17. Uzņēmumu ienākuma nodoklis par pārskata gadu.
18. Pārējie nodokļi.
19. Pārskata gada peļņa vai zaudējumi.
Peļņas vai zaudējumu aprēķina shēma kontu formā (klasificēta pēc perioda izmaksu metodes)
Izmaksas:
1. Gatavās produkcijas izstrādājumu un nepabeigto ražojumu krājumu samazināšanās.
2. Materiālu izmaksas:
a) izejvielu un palīgmateriālu izmaksas;
b) pārējās ārējās izmaksas.
3. Personāla izmaksas:
a) atlīdzība par darbu;
b) pensijas no uzņēmuma līdzekļiem;
c) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;
d) pārējās sociālās nodrošināšanas izmaksas.
4. Līdzekļu vērtību norakstīšana:
a) pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu nolietojums un norakstīšana;
b) apgrozāmo līdzekļu vērtības norakstīšana virs normālajiem norakstījumiem.
5. Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas.
6. Ilgtermiņa finanšu ieguldījumu un īstermiņa vērtspapīru vērtības norakstīšana.
7. Procentu maksājumi un tamlīdzīgas izmaksas.
8. Peļņa pirms ārkārtas posteņiem un nodokļiem.
9. Ārkārtas izmaksas.…