1. Finanšu būtība, finanšu attiecības un funkcijas.
Par finansēm dēvē tādas ekonomiskas attiecības, kuras veidojas sakarā ar centralizēto un decentralizēto naudas līdzekļu fondu izveidošanu, sadali un izmantošanu. Līdz ar to nauda ir īpatnēja prece, kura spēlē vispārēja ekvivalenta lomu. Nauda ir viss tas kas pilda naudas funkcijas. Arī kredītkartes ir nauda.
Naudas fondi ir atsevišķas naudas summas, kuras ir paredzētas konkrētiem mērķiem (ne visām naudas summām ir mērķi); centralizētie fondi ir valsts līdzekļi, bet decentralizētie fondi ir fizisko vai juridisko personu privātie līdzekļi.
Finanšu attiecības veidojas tikai tad, kad:
1) ir naudas attiecības starp dažādiem subjektiem:
2) tādu attiecību procesā subjektiem ir dažādas tiesības (viens no subjektiem primārais);
3) tādu attiecību procesā veidojas naudas līdzekļu fonds.
Būtībā finanšu attiecības ir tad, kad nauda mijās ar naudu.
Finanšu funkcijas:
1) sadales un pārdales funkcija - finanses ir nacionālā ienākuma un iekšzemes kopprodukta sadales un pārdales ekonomiskais instruments; šī funkcija darbojas nepārtraukti. Tātad nacionālais ienākums un IKP (ja runa ir par vienu uzņēmumu, tad tas ir bruto apgrozījums) pārdalās dažādos fondos, tādos kā nolietojuma fonds, kas nozīmē pamatlīdzekļu atjaunošanu; apgrozāmo līdzekļu atjaunošanas fonds, kas domāts izejvielām un materiāliem; darba algas fonds, nodokļu fonds; citi fondi, kā piemēram nodokļu fonds, kurš nonāk valsts budžetā, no valsts budžeta atkal notiek naudas līdzekļu pārdale neražošanas sfērai, ražošanas sfērai; sociālajās izmaksās priekš iedzīvotājiem, un šis IKP ietver sevī arī peļņu, kur naudas līdzekļi tiek iedalīti dividenžu un kapitalizācijas fondā.
2) Kontroles funkcija – kontrolēti tiek finanšu rādītāji, attiecības un saistības; finanses ir kontroles instruments, kas kontrolē naudas fondu izveidošanu un izmantošanu.…
