1. VISUMA UZBŪVE UN EVOLŪCIJA.
FUNDAMENTĀLO MIJIEDARBĪBU VEIDI.
FIZIKĀLO PROCESU, PARĀDĪBU UN LIKUMĪBU PĒTNIECĪBA IR CIEŠI SAISTĪTA AR ĀRPUSZEMES ASTRONOMISKO OBJEKTU PĒTNIECĪBU. VISPASAULES GRAVITĀCIJAS LIKUMU, EMISIJAS UN ABSORBCIJAS SPEKTRUS UN CITAS DABAS LIKUMSAKARĪBAS TIKA ATKLĀTAS, PATEICOTIES ASTRONOMISKAJIEM NOVĒROJUMIEM, UN, OTRĀDI, FIZIKAS UN ĶĪMIJAS SASNIEGUMI UZ ZEMES RADĪJA IESPĒJU SAPRAST TO, KAS NOTIEK NEAPTVERAMĀ TELPĀ ĻOTI LIELOS ATTĀLUMOS NO MŪSU PLANĒTAS. VISU BEZGALĪGO PASAULI, KAS PĀRSTĀV VISAS DAŽĀDĀS MATĒRIJAS EKSISTENCES FORMAS, SAUC PAR VISUMU.
VISUMA EVOLŪCIJA.
VISUMU NEVAR UZSKATĪT PAR SASTINGUŠU UN NEMAINĪGU. TAJĀ NOTIEK ATSEVIŠĶU DEBESS ĶERMEŅU UN VISA VISUMA KOPUMĀ NEPĀRTRAUKTI ATTĪSTĪBAS PROCESI. VIENS NO SVARĪGĀKAJIEM ASTRONOMIJAS SASNIEGUMIEM IR ATKLĀJUMS, KA ZVAIGŽŅU VEIDOŠANĀS PROCESS IR NEPĀRTRAUKTS. ZVAIGZNES VEIDOJAS, KONDENSĒJOTIES RETINĀTIEM, NO GĀZĒM UN PUTEKĻIEM SASTĀVOŠIEM STARPZVAIGŽŅU VIDES MĀKOŅIEM. LAI GAN PLANĒTU SISTĒMAS IR NE TIKAI SAULEI, BET ARĪ CITĀM ZVAIGZNĒM, PAŠREIZ ŠĪS PLANĒTAS NAV NOVĒROJAMAS, TĀDĒĻ SECINĀJUMI PAR PLANĒTU RAŠANOS UN ATTĪSTĪBU TIEK IZDARĪTI, PAMATOJOTIES UZ SAULES SISTĒMAS PĒTĪJUMIEM. ZEMES TIPA PLANĒTAS, KAS RADUŠĀS SAULES TUVUMĀ, SASTĀV GALVENOKĀRT NO SILIKĀTIEM UN METĀLIEM.. MŪSU GALAKTIKA UN CITAS GALAKTIKAS, KAS IR LIELI ZVAIGŽŅU UN STARPZVAIGŽŅU VIELAS SAKOPOJUMI, AR LAIKU BŪTISKI IZMAINĀS – SAMAZINĀS STARPZVAIGŽŅU VIELAAS DAUDZUMS; VIELAS, PASTĀVOT ZVAIGŽŅU VEIDĀ, MAINA SAVU ĶĪMISKO SASTĀVU (ŪDEŅRAŽA DAUDZUMS SAMAZINĀS, JO TAS PĀRVĒRŠAS HĒLIJĀ UN CITOS ELEMENTOS, KAS RODAS KODOLTERMISKO PROCESU REZULTĀTĀ). AR RADIOASTRONOMISKIEM NOVĒROJUMIEM IR ATKLĀTI KVAZIZVAIGŽŅU RADIOSTAROJUMA AVOTI JEB KVAZĀRI. TIE IR LĪDZĪGI GALAKTIKU KODOLIEM, TAČU TIEM PIEMĪT DAUDZ LIELĀKA STAROJUMA JAUDA.
2. KINEMĀTIKA.
PUNKTVEIDA ĶERMEŅA KINEMĀTIKA.
PAMATJĒDZIENI: LINEĀRAIS ĀTRUMS - FIZIKĀLI RAKSTURO PUNKTA STĀVOKĻA MAIŅAS STRAUJUMU. LINEĀRAIS PAĀTRINĀJUMS IR ĀTRUMA MAIŅA LAIKA VIENĪBĀ GALĪGĀ CEĻA POSMĀ ∆s. v=∆s/∆t, KUR v-ĀTRUMS, ∆s-ELEMENTĀRS CEĻŠ, ∆t. -LAIKA SPRĪDIS. a=∆v/∆t, KUR a-PAĀTRINĀJUMS, ∆v-ELEMENTĀRA ĀTRUMA IZMAIŅA, ∆t – LAIKA SPRĪDIS. a=at+an, KUR at – TANGENCIĀLAIS PAĀTRINĀJUMS (VĒRSTS TRAJEKTORIJAS PIESKARES VIRZIENĀ), an-NORMĀLAIS PAĀTRINĀJUMS ( TRAJEKTORIJAI). PUNKTA KUSTĪBAS VEIDI:
1.TAISNVIRZIENA VIENMĒRĪGA: at=0;an=0;v=const.; s=s0+v0t.
2. TAISNVIRZIENA VIENMĒRĪGI MAINĪGA: at=const. ≠0; an=0; v=v0+at; s=s0+v0t+ at2/2.
3.TAISNVIRZIENA NEVIENMĒRĪGI MAINĪGA: an=0; at=f(t) ≠const..
4. VIENMĒRĪGA KUSTĪBA PA RIŅĶA LĪNIJU: at=0; an=const..
5.VIENMĒRĪGA LĪKLĪNIJAS KUSTĪBA: at =0; an≠0.
6.LĪKLĪNIJAS VIENMĒRĪGI MAINĪGA: an≠0; at=const..
7.LĪKLĪNIJAS NEVIENMĒRĪGI MAINĪGA: an≠0; at=f(t).
ABSOLŪTI CIETA ĶERMEŅA KINEMĀTIKA.
MEHĀNIKAS DAĻA, KURA NOSKAIDRO KUSTĪBAS VISPĀRĪGĀS LIKUMSAKARĪBAS, NEINTERESĒJOTIES PAR TĀS CĒLOŅIEM IR KINEMĀTIKA. KINEMĀTIKĀ LIETO JĒDZIENUS ĶERMENIS, MATERIĀLS PUNKTS, KUSTĪBA, ATSKAITES SISTĒMA, PĀRVIETOJUMS, CEĻŠ, ĀTRUMS UN PAĀTRINĀJUMS. DINAMIKA PĒTA ĶERMEŅU MIJIEDARBĪBAS LIKUMUS.
3. PUNKTVEIDA ĶERMEŅA DINAMIKA.
ŅŪTONA LIKUMI.
ŅŪTONA LIKUMS: SPĒKI F1 UN F2, AR KURIEM DIVI ĶERMEŅI IEDARBOJAS VIENS UZ OTRU, IR SKAITLISKI VIENĀDI, PRETĒJI VĒRSTI UN DARBOJAS PA VIENU TAISNI, T.I., F2=-F1. PAR IMPULSU p SAUC ĶERMEŅA MASAS m UN ĀTRUMA v REIZINĀJUMU: p=m*v. PAR SPĒKA IMPULSU I SAUC SPĒKA F UN TĀ IEDARBĪBAS LAIKA t REIZINĀJUMU. I=F*t.
SPĒKU VEIDI UN TO RAKSTUROJUMS.
…
