Gaisa piesārņojums

Globālā mērogā, pieaugot potenciāli kaitīgo gāzu un cieto daļiņu daudzumam atmosfērā, par vienu no vides veselības problēmām, kura būtiski ietekmē Eiropas valstu iedzīvotāju veselību, ir kļuvis ārtelpu gaisa piesārņojums. Tīrs atmosfēras gaiss satur skābekli (21%), slāpekli (78%), ogļskābo gāzi (0,03%), vairākas inertās gāzes (piemēram, argonu (0,93%)), kā arī ūdens tvaikus (līdz 4% tilpuma). Gaiss satur arī gāzes, kuras palielinātās koncentrācijās var būt kaitīgas – ozonu, sēra dioksīdu, slāpekļa oksīdus, tvana gāzi un gaistošos organiskos savienojumus, t.sk. kancerogēnās vielas (benzolu un butadiēnu), kā arī gaisā suspendētās daļiņas - aerosolus, kurus veido dažāda izmēra cietas daļiņas un/vai pilieni.

Gaisa piesārņojuma raksturojums
Gaisa piesārņotājus galvenokārt klasificē kā gaisā suspendētās cietās daļiņas (putekļi, dūmi, migla, dūmaka), gāzveida piesārņotājus (gāzes, tvaiki), smakas un/vai smaržas. Gaisa piesārņojuma avoti var būt dabīgi (augsnes erozija, augi u.c.) un ar cilvēka darbību saistīti (gan stacionārie, gan mobilie), kā ķīmisko vielu emisijas no ražošanas uzņēmumiem, katlumājām, atkritumu sadedzināšanas vietām, transporta līdzekļiem, kā arī piesārņojums, kas saistīts ar tā pārrobežu pārnesi (piemēram, gaisa piesārņojums Saldus rajonā no Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcas).…