Galvenais publiskajās tiesībās

Cilvēktiesību jēdziens un raksturojums. Pamatideja cilvēktiesībām meklējama filozofu darbos. Cilvēktiesības caurij visas tiesību nozares un to pamats nācis no Vācijas. Lai piemērotu un ievērotu cilvēktiesības praksē, tās ir jāizprot. Katram cilvēkam ir “tiesiskā izjūta”, tas, ko vajadzētu vai nevajadzētu darīt. Principā šajām izjūtām vajdzētu sakrist var likumā noteiktajām normām. Cilvēktiesības kā tiesību kopums, ietverot teorētiskās un dogmatiskās atziņas, iederās 2 vietās tiesību hierarhijā: 1)Cilvēktiesības kā starptautisko tiesību sastāvdaļa 1.Līgumtiesībās 2.Paražu tiesībās 3.Vispārējos tiesīb principos 2)Cilvēktiesības kā nacionālo tiesību publisko tiesību sastāvdaļa 1.Publsikajās tiesībās 1.1.Konstitucionālās tiesības 2.Privātajās tiesībās Vispārējā cilvēktiesību teorija un dogmatika modificē un precizē savu teoriju, atkarībā, kā tās tiek piemērotas -pie kuras grupas. Otrs uzdevums, izejot no šīs bāzes, atīstīt kopējas teorētiskas un dogmatiskas nostādnes visām cilvēktiesībām, kas tālāk var tikt izmantotas, piemērojot atsevišķas cilvēktiesības. Vispārējā cilvēktiesību teorija ir cilvēktiesību kā īpašas tiesību nozares kopējais teorētiskais pamats. Cilvēktiesību dogmatika saistīta ar cilvēktiesību formulējumiem tiesību aktos, sevišķi nacionālajā konstitūcijā. 1