Galvenās diagnostikas metodes onkoloģijā

Anamnēze: • Vēža pacients bieži akcentē 1 - 2 sūdzības. • Pacients aktīvi jāizjautā par citām sūdzībām. • Simptomi (sāpes, vemšana, klepus u.c.) - papildus izjautošana. • Visas sūdzības jānoskaidro dinamikā. • Agrinās vēža stadijās pacientiem sūdzības var būt nenoteiktas. • Jāizjautā par: profesiju, kaitigiem ieradumiem, hroniskām saslimšanām, gimenes anamnēzi utt. Fizikālā izmeklēšana: 1. Apskate 2. Palpācija: limfmezglu palpācija, vēdera palpācija, taisnās zarnas rektāla palpācija, dzemdes kakla apskate spoguļos un bimanuāla izmeklēšana. Speciālās izmeklēšanas metodes: • lzšķiroša nozīme iekšējo orgānu vēža diagnostikā:  Iespēja audzēju redzēt vai konstatēt tā ēnas attēlu.  Iegūt materiālu morfologiskai izmeklēšanai - citoloģiskai vai histoloģiskai. • Rentgenoloģiska izmeklēšana:  Nozīme diagnostikā.  Audzēja ēnas attēls, tē radītie orgāna bojājumi.  Izmeklē vēdera dobuma dobos orgānus.  Izmainīts gļotādas reljefs, kroku trūkums, izmaiņas, peristaltikas trūkums bojātā rajonā, orgāna kontūru deformācija. • Kompjūtertomogrāfija:  Lieto aknu, galvas smadzeņu, nieru, aizkunģa dziedzera un citu iekšējo orgānu vēža dg.