Galvotājs var būt arī valsts vai pašvaldība, piemēram, studiju kredītiem. Vai galvojuma līgumu ir vai nav nepieciešams noformēt rakstiski ir atkarīgs no konkrētās valsts normatīvo aktu prasībām.
Saskaņā ar Latvijas normatīvo aktu prasībām, galvojumam ir jābūt noformētam rakstiski, un pusei, kas rīkojas kā galvotājs, tas ir jāparaksta (vai arī dokuments ir jāparaksta tās vārdā). Bieži galvotājam ir jāparaksta dokuments, kas apliecina, ka persona pilnībā saprot galvojuma juridisko nozīmīgumu. Atsevišķs galvojums sedz noteiktu darījumu. Parāda summa, kuru galvotājs vēlas segt, kā arī galvojuma ilgums tiek noteikti jau darījuma sākumā. „Ilgstošais” galvojums ilgst nenoteiktu laiku (vai līdz galvotājs atceļ līgumu) un sedz darījumu plūsmu. Kredītņēmējam ir jāiekļaujas parāda robežās, kurām piekritis galvotājs. Valstu normatīvie akti ir izvērsti definējuši ļoti konkrētas prasības attiecībā uz galvojumiem.
Civillikumā lietots jēdziens galvinieks, bet kredītiestādes savos līgumos lieto terminu galvotājs. Kredītiestādes apgalvo, ka šie jēdzieni ir identiski un uz galvotāju attiecas visas tiesības un pienākumi, kas Latvijas Republikas Civillikumā noteiktas galviniekam.
Kādā tad gadījumā galvotājam jāmaksā kredītņēmēja parādi? Civillikuma 1702. pantā teikts – kad pret galvinieku ceļ prasību, viņš var prasīt, lai kreditors griežas ar to vispirms pie galvenā parādnieka, ja piedziņa no tā izdarāma tikpat sekmīgi un viegli. Taču šī panta otrajā daļā piebilsts- „šī tiesība (prasīt naudu no galvenā parādnieka) atkrīt, ja galvinieks noteikti no tās atteicies. Par tādu atteikšanos uzskatāms jau arī tas, ja galvinieks uzņemas saistības kā pats parādnieks.” Šo normu izmanto kredītdevēji, savos tipveida līgumos paredzot, ka galviniekam ir tādas pat saistības kā parādniekam. …
