ĢIS
Digitālā karte tiek izstrādāta uz tehnisko un topogrāfisko karšu bāzes, un tās sākotnējais mērķis bija vēlēšanās automatizēt karšu ražošanu.
Otrs mērķis digitālās kartes izstrādei bija vēlēšanās savienot ģeogrāfiskās vietas ar tehniskajiem un administratīvajiem datiem. Šādu sistēmu, kurā karte ir tikai daļa no plašākās informācijas sistēmas, sauc par Ģeogrāfisko informācijas sistēmu (GIS)(Geographic InformationSystem). No ASV Ģeogrāfiskā informācijas sistēma ir iegājusi starptautiskajā apritē. Tā tiek dēvēta arī par Zemes informācijas sistēmu (ZIS)(Land Information System). Kad šīs sistēmas tiek izmantotas vadības sistēmās, tās dēvē arī par AM/FM sistēmām, jo AM nozīmē Automātiskā kartēšana(Automatic mapping) un FM nozīmē Aparatūras vadība(Facility Management). Agrāk lietoja arī nosaukumu IGS, t.i., Interaktīvā ģeogrāfiskā sistēma(Interactive Geographic System).
GIS varētu raksturot kā datu bāzes sistēmu ģeogrāfisko datu vākšanai, uzglabāšanai, analīzei, apstrādei un noformēšanai. Digitālā karte balstās uz tehniskajām un datoru zinātnēm, respektīvi, uz grafisko datu apstrādi un datubāzēm.
Datu noformēšana
Pāreja no grafiskās kartes uz digitālo karti nav tikai tehnisko iekārtu, automatizācijas un datorizētās apstrādes jautājums. Ievērojami mainās pati karte.
Ģeogrāfiski tehniskajā kartē informācija par ainavu parādās zīmētu punktu, līniju, daļu, simbolu un tekstu veidā. Objekti dabā tiek raksturoti pēc to formas un relatīvās atrašanās vietas kartē, tāpēc attālums un leņķi starp objektiem dabā saskan ar attālumiem un leņķiem uz kartes. Tiek runāts par analogo aprakstu, kur, piemēram, līknes un līnijas pārtraukumi ir analogi ar attiecīgo ceļa posmu dabā. Informācijas pārraidīšana un saglabāšana analogā veidā ir līdzīga daudziem citiem informācijas procesiem. Piemēram, gramofona plates rievas analogā veidā atbilst skaņas vibrācijām, un fotogrāfiskais attēls ir attiecīgā objekta atstarotās gaismas intensitātes analoga reprodukcija.
Informāciju var nodot un saglabāt arī digitālā formā. Digitālā informācija ir zīmju ķēde. Šīs zīmes parasti ir burti un cipari. Zīmes tiek reproducētas kā rakstu zīmes uz papīra, magnētiskās atzīmes uz diska vai kā elektroniskās stadijas datora ātrajā atmiņā.
Ja informācija par apvidu ir jāsaglabā un jāapstrādā datorā, tai ir jābūt digitālā formā. Šim mērķim ir divi principiāli atšķirīgi datu tipi: rastra dati un vektoru dati.
…
