Daudzi sociologi apgalvo, ka modernajā, industriālajā sabiedrībā ģimene ir zaudējusi daudz funkciju. Pastāv tādas institūcijas, kā biznesa, politiskās, veselības aprūpes, izglītības, kas aizvieto sfēras, kas kādreiz bija ģimenes ietekmes sfērā. Indivīdi šajās institūcijās darbojas individuāli, nevis kā kādas ģimenes locekļi.
Tomēr tas nenozīmē, ka ģimenes funkcijas vispār ir zudušas, Parsons apgalvo, ka ģimenei vēl jo projām ir vitāla nozīme. Tā aizstāv vēl nenobriedušās personības un atbalsta jau pieaugušos locekļus, ģimene nodrošina indivīdam emocionālo atbalstu sagatavo sabiedrībai tās locekļus.
Ģimene socializē sabiedrības locekļus, ievada tos dzīvē, palīdzot izvēlēties un nodrošināt izglītību un atbalstot karjeras veidošanu un izvēli.
Ģimenē ir pakāpe, kurā jānodala ģimenes darbi no atpūtas. Attiecības ir zināmas ar kopējām laulības lomām un atsevišķajām laulības lomām. 2.līmenī laulāto vīra un sievas lomas ir atšķirīgas, tajā krasi atšķiras laulāto iesaistīšanās mājsaimniecībā – vīri tajā bija relatīvi iesaistīti. Šī atšķirtība ietekmē arī atpūtas jomu. 3.līmenī laulības lomas kļūst vairāk kopējas, lai arī par māju pamatā atbild sievietes, zināmi pienākumi ir arī vīriem, laulātie dalās atbildībā attiecībā uz ģimenes lēmumiem.
Daudzi pētījumi par laulības lomām ir orientēti uz vienlīdzības izpēti ģimenē. Ir maz pierādījumu tam, ka sievietes būtu sasniegušas vienlīdzību ģimenē. Viņas joprojām ir galvenās atbildīgās par mājsaimniecību un viņām ir mazāk varas ģimenē nekā vīriešiem. Vienīgi darba stundas liecina par zināmu vienlīdzību ar vīriešiem.
…