Gunārs Astra

Kas bija Gunārs Astra padomju varas disidents vai Latvijas neatkarības atjaunošanas cīņas simbols? 1988. gada 19. aprīlī pirmo reizi šajā neparastajā dienā atkārtoti atklāti Padomju Latvijā izskanēja pirmās Latvijas brīvvalsts himna "Dievs, svētī Latviju" un zārka klājot noplīvoja Latvijas karogs. Gunāra Astas bērnu dienā atvadīties no šī cilvēka bija ieradušies ap 5000 cilvēku.
Gunārs Astra devās mūžībā tikai divus mēnešus pēc atbrīvošanas no apcietinājuma, bet viņa bēres 1988.gada 19. aprīlī bija kā milzu latviešu tautas demonstrācija pret PSRS varu. Kā cilvēki, kuri vēlējās piedalīties bēru ceromonijā uzzināja tika plašā sabiedrības lokā. Droši vien ziņas par Gunāra Astras bērēm ātri un plaši izplatītās sabiedrībā no cilvēka uz cilvēku, jo tajā laikā nebija ne sociālo tīklu, ne mobilo tālruņu, ne arī Gunāra Astras brāļiem Leonam Harijam neļāva ievietot par nelielu parastu sludinājumu laikrakstā Rīgas balss. Uzrunu pie G. Astras kapa atvadīšanās ceremonijā teica trīs mācītāji – Juris Rubenis, Modris Plāte un Augusts Ālers. Gunāra zārku pārklāja ar slepus sagādātu un atvestu neatkarīgās Latvijas karogu, bet kapu cilvēki aizbēra ar rokām, metot atvadīšanas ceremonijā 3 smilšu saujas. Pirmo reizi atklāti skanēja brīvās Latvijas himna – Dievs, svētī Latviju!…