Viena no izmeklēšanas procesa sastāvdaļām ir aizdomās turamā (vēlāk – apsūdzētā) noskaidrošana. Līdz ar to izmeklēšanas procesā ir jānoskaidro persona, kuru identificē noteiktas pazīmes, tai skaitā arī ārienes pazīmes. Šīs pazīmes tiek uzzinātas ar dažādām izmeklēšanas darbībām, bet tās ir jāprot pareizi pielietot, lai nonāktu „uz pēdām” personai, kurai šīs pazīmes atbilst un nepieņemtu kļūdainus secinājumus.
Habitoloģija ir kriminālistikas nozare, kas pētī iespējas identificēt cilvēku pēc tā ārienes pazīmēm, ietverot informāciju par to kā pareizi un viennozīmīgi fiksēt un efektīvi pielietot kriminālistikas izstrādātos līdzekļus, paņēmienus un metodes, lai ziņas par meklējamās vai noskaidrojamās personas ārienes pazīmēm izmantotu kriminālprocesā.
Habitoloģija ir jānošķir no citām nozarēm, nosakot kas tiek uzskatīt par ārienes pazīmēm – tās ir īpašības, kuras var uztvert cits cilvēks bez tehnisko līdzekļu izmantošanas un speciāli neapsekojot pētāmās personas ķermeni. Līdz ar to, kāda trauma, ko var konstatēt speciālists nevar tikt uzskatīta par ārienes pazīmi, bet rēta uz sejas ir ļoti būtiska ārienes pazīme un tieši šādas īpašās pazīmēs ir svarīgas habitoloģijas nozarei.
Cilvēka ārienes pazīmes var iedalīt:
Demogrāfiskā – dzimums, vecums, antropoloģiskais tips (Kaukāza, mongoloīds);
Anatomiskās vai statiskās – augums, miesas uzbūve un anatomisku elementu (galvas, matu, sejas, pieres, uzacu, acu, deguna, mutes, lūpu, zoda, zobu, auss, kakla, plecu, krūšu, muguras, roku, kāju) īpatnības.…