Jautājumi:
1. Komerctiesību attīstības periodi un to īss raksturojums
2. Komerctiesību principi
3. Komerctiesību avoti
4. Komercreģistrs un tā funkcijas
5. Pārstāvība komerctiesībās. Prokūras un komercpilnvaras jēdziens
6. Individuālā komersanta jēdziens un tā raksturojums. Ar ko atšķiras individuālais komersants no citiem Komerclikumā minētajiem komersantiem?
7. Komercnoslēpuma jēdziens
8. Komersantu veidi (uzskaitījums un jēdziens)
9. Uzņēmuma jēdziens
10. Saistību izpildes nodrošināšanas līdzekļi
Atbildes:
1. Saskaņā ar 1942, gada 13. jūnijā pieņemtajiem noteikumiem "Par Latvijas ģenerālapgabala spēkā esošām tiesībām un par rīcību ar spriedumiem un lēmumiem" tika noteikts, ka no 1941, gada 2. jūlija Latvijas teritorijā spēku atguvušas agrākās Latvijas brīvvalsts tiesības, kādas tās bija pirms 1940. gada 17. jūnija, respektīvi, pirms padomju okupācijas. Pastāvēja gan divas atrunas:
1) atjaunotās tiesības nevar runāt pretī Vācijas valsts interesēm,
2) tiesības nav atceltas vai grozītas no vācu okupācijas varas puses līdz 1942. gada 1. jūlijam.
Tāpēc spēku pilnībā atguva tikai 1937. gada Latvijas Civillikums. Savukārt komerctiesības tika restituētas daļēji. Tā, piemēram, 1943. gada novembrī spēku atjaunoja (ar nenozīmīgiem grozījumiem un papildinājumiem) likumi par akciju un paju sabiedrībām, turpretī amatniecības regulēšanai tika izstrādāts jauns rīkojums ar likuma spēku, bet bankas un kredītiestādes pilnībā tika pakļautas vienotiem okupētās Austrumzemes {Osthmd) finanšu darbības principiem, turklāt finanšu iestādēm tika noteikta valsts un Centrālās Austrumu bankas (GemsinschafSchank Osttond) uzraudzība Latvijas PSR, tāpat kā Padomju Savienībā, pat nelietoja tādu jēdzienu kā privāttiesības.
…
