Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
11,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:728057
 
Author:
Evaluation:
Published: 11.11.2008.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: n/a
References: Used
Extract

Ekonomikas vēsture ir sena un tās pimsākumi ir meklējami jau Senajā Grieķijā. Tieši savas ilggadējas un daudzveidīgas vēstures dēļ ekonomikas pamatdefinīcija nav iespējama. Katrs zinātnieks un pētnieks, kas nodarbojās ar ekonomikas pētīšanu ieguldīja kaut ko savu. Tomēr visām definīcijām ir kaut kas kopīgs un tāda vairāk abstrakta un plaša ekonomikas definīcija varētu skanēt apmērām tā: „Ekonomika – zinātne, kas pēta saimniecisko subjektu izvēli, lai, izmantojot ierobežotus resursu, sasniegtu maks. vajadzību apmierināšanas līmeni.”
Ekonomika ir daļa no mūsu ikdienas dzīves tāpēc, ka mēs dzīvojam ekonomiskā sistēmā, katru dienu mēs veicam ekonomikas darbības, mēs zinām jēdzienus, kurus lieto ekonomisti. Ekonomika kā zinātne māca ekonomēt, tas nozīmē pēc iespējas vairāk no tā, kas mums ir”. Indivīdam tas nozīmē izmantot savas iespējas un savus ienākumus tā, lai gūtu vislielāko ieguvumu.

Resursi ekonomikā - Galvenie ražošanas resursi ekonomikā - darbaspēks; dabas resursi (zeme, ūdeņi, meži, ceļi, utt.); kapitāls (investīcijas); uzņēmējdarbības spējas (īpašas cilvēku spējas, apvienot visus ražošanas faktorus un gūt peļņu). Patēriņam derīgu labumu iegūst ražošanas procesā, kombinējot noteiktus resursus jeb ražošanas faktorus. Mikroekonomikā ir trīs ražošanas faktoru grupas: dabas resursi, darbs un kapitāls.
Darbs ir cilvēka mērķtiecīga darbība materiālo un garīgo labumu izveidē atsevišķu cilvēku, cilvēku grupu, uzņēmumu vai visas sabiedrības vajadzību apmierināšanai. Jēdzienā darbs ir iekļauta cilvēka fiziskā un garīgā darbība, tajā skaitā arī ražošanas plānošana un vadīšana, zinātniskā pētniecība. Kapitālu jāsaprot sekojoši: pirmkārt, tas ir naudas kapitāls. Kapitāls šajā gadījumā ir nauda ar noteiktu funkciju - finansēšanas līdzeklis investīcijām, t.i., jaunu ražošanas līdzekļu radīšanai. Otrkārt ražīgais kapitāls - visas saražotās preces, kuras individuāli nepatērē, bet iesaista atkal ražošanas procesā, piemēram, ēkas, izejvielas un citus materiālus.

Pēc Otrā pasaules kara Eiropas valstis bija novājinātas un izpostītas. Īpaši slikts bija to ekonomiskais stāvoklis. 1940.gadā stagnācija vadošiem Eiropas politiķiem liek aizdomāties par jaunu integrācijas virzību. Nenoliedzami Eiropas ogļu un tēraudu kopienas (EOTK) izveide veicināja ekonomisko paplašināšanos, darbaspēka izglītošanu, uzlaboja dzīves līmeni, veicināja konkurenci. Līgums par EOTK dibināšanu stājās spēkā 1952.gada 23.jūlijā. Jāuzsver, ka EOTK svarīgs bija drošības aspekts, jo apvienojas divas lielas valstis – Francija un Vācija. Pirmo reizi bija radīta pārnacionāla organizācija, kurā piedalījās Francija, Itālija, Vācijas Federatīvā Republika un Beniluksa valstis (vēlāk arī Lielbritānija, Īrija, Dānija, Grieķija, Spānija un Portugāle).
Sadarbība bija nepieciešama, jo bija: zteikta vēlme pēc drošības un miera . Eiropai bija jākļūst par miera sabiedrību; ēlme pēc brīvības un mobilitātes: vēl pirms dažiem gadiem cilvēki cieta no kara izraisītajiem personu, preču un kapitāla kustības valstiskajiem ierobežojumiem; erības uz ekonomisko izaugsmi, kas dos Eiropas iedzīvotājiem labklājību; cerība uz sadarbības spēku.

Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −11,27 €
Work pack Nr. 1145070
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register