Indekss - skaitlisks rādītājs, kas procentos izsaka kādas sociālas vai ekonomiskas parādības secīgās pārmaiņas, piemēram, cenu indekss, ražošanas apjoma indekss.
Individuālie indeksi raksturo vienkāršas (nesaliktas) parādības izmaiņas. Piemēram, individuālais indekss var izteikt atsevišķas preces cenas relatīvās izmaiņas, atsevišķas kultūras ražības relatīvās izmaiņas. Individuālos indeksus apzīmē ar i. Atkarībā no ekonomiskā uzdevuma individuālie indeksi ir: produkcijas fiziskā apjoma, pašizmaksas, darbietilpības, ražības u.c.
Produkcijas fiziskā apjoma individuālo indeksu iq aprēķina pēc formulas:
iq=q1/q0
Cenu individuālais indekss raksturo vienas noteiktas preces cenu izmaiņu pārskata periodā p1 salīdzinājumā ar bāzes periodu p0
ip=p1/p0
Produkcijas vērtības jeb vērtības apjoma individuālais indekss parāda cik reizes izmainījās vienas noteiktas preces vērtība pārskata periodā p1q1 salīdzinājumā ar bāzes periodu p0q0 vai cik procentus veido preces vērtības augšana (samazināšanās0 pārskata periodā salīdzinājumā ar bāzes periodu.
ipq=p1q1/p0q0
Apzīmējumi indeksos:
q 0 – kāda produkcijas veida daudzums naturālā izteiksmē bāzes periodā;
q 1 – tā paša produkcijas veida daudzums naturālā izteiksmē pārskata periodā;
p 0 – produkcijas vienības cena bāzes periodā;
p 1 – produkcijas vienības cena pārskata periodā;
p 0 q 0 – produkcijas vērtība bāzes periodā;
p 1 q 1 – produkcijas vērtība pārskata periodāPēc veiktajiem aprēķiniem var secināt, ka tomāti februārī pārdoti par 25 % vairāk, to cenu bijusi par 1 % augstāka, bet tomātu pārdotā vērtība bijusi par 26 %lielāka nekā janvārī.
Kopindeksi raksturo saliktu parādību kopējās pārmaiņas, piemēram, kopindekss var izteikt kādas nozares produkcijas kopapjoma relatīvās pārmaiņas, preču produkcijas pašizmaksas līmeņa pārmaiņas utt. Kopindeksus apzīmē ar I.
Agregātindekss – komplicēts relatīvais rādītājs, kas raksturo sociāli ekonomisko parādību, kuras sastāv no nesalīdzināmiem elementiem, vidējās izmaiņas. Šī indeksa saucējs un skaitītājs ir divu lielumu rādītāju summa, no kurām viens lielums mainās (indeksējamais lielums – pazīme, kuras pārmaiņu pēta, piem., akciju kurss, preču cena), bet otrs lielums paliek nemainīgs indeksa skaitītājā un saucējā (indeksa svari). Svarus gan indeksa saucējā gan skaitītājā ņem viena un tā paša perioda līmenī. Matemātiski notiek nolīdzināšanās, un rezultātā paliek konkrētās parādības relatīvās pārmaiņas.…
