Indija ir valsts ar vienu no iespaidīgākajiem un kontrastiem bagātākajiem veidoliem visā pasaulē. Gandrīz divas trešdaļas tās iedzīvotāju, tāpat ka senāk, nodarbojas ar lauksaimniecību. Vietās, kur cilvēki nerimstoši rūpējas par apudeņošanu, zeļ un plaukst bagāta un daudzveidīga veģetācija.
Virzienā uz dienvidiem subtropu augu valstība kļūst arvien daudzveidīgāka. Asama, Dardžilinga un Rietumbengālija ir lielākie tējas audzēšanas apgabali valstī. Kāpu ainavas austrumu piekrastē klātās ar mežiem, bet to nogāžu katlveida ieplakām piekļaujas ar ziedkāpostiem, kartupeļiem un tomātiem bagātas dārzeņu terases. Uz ielām tirgoņi pārdod kalnu medu un eikaliptu eļļu, zemenes un sēnes.
Rietumu piekrastē šalc biezās kokospalmu audzes.
Nozīmīgākais žavēta kokosriekstu mīkstuma (kophra) un kokosšķiedru piegādātājs valstī ir Keralas štats . Šajā piekrastes štatā, kas kopāar kaimiņu teritoriju – Tamlindas štatu – veido Indijas dienvidu galu un ko apskalo divas jūras, itin labi aug pipari, kardamons un ingvers. Visur aug vīģes koki, arī dažādu sugu tamariski un mango.
Indijā nozīmīgas lauksaimniecības kultūras ir cukurniedres un zemesrieksti. Daudz saražotā čili, ingvera un kafijas pupiņu patērē turpat valsts iekšienē. Savukārt vissvarīgākie graudaugi ir un paliek rīsi, tiem seko kvieši, prosa, kukurūza un mieži.…