Integrācijas būtība un formas

Nākamā, jau mazliet sarežģītāka integrācijas forma ir muitas savienība. Savienībā jau notiek savstarpēja sadarbība starp vairākām valstīm jeb vairākām pusēm. Rezultātā visām savienības valstīm, visā savienības teritorijā būs vai nu beztarifu tirdzniecība, vai arī visiem tie būs vienādi. Kā arī visām dalībvalstīm būs vienāda attieksme pret tām valstīm, kas nav šīs savienības sastāvā.
Trešā integrācijas forma ir kopējais tirgus. Šī integrācijas forma ir pārāka par muitas savienību ar to, ka tajā jau tiek veidoti kopēji likumi un noteikumi visiem dalībniekiem, kas attiecas gan uz tirdzniecību, gan uz produkcijas izmantošanu, gan uz uzņēmējdarbību. Būtībā šī forma ir augstākas pakāpes muitas savienība, kurā nu jau vajag ne tikai domāt par nodokļu politiku, bet vajag arī nodrošināt brīvu kustību: kapitālam, cilvēkiem, produkcijai, informācijai, pakalpojumiem. Tādejādi atvieglot savstarpējo tirdzniecības procesu.
Pēdējais posms ir ekonomiskā savienība. Ekonomiskā savienībā pastāv gan, līdzīgi likumi un noteikumi, gan kopēja valūta, gan kopēja valūtas politika. Starp dalībvalstīm tiek radītas ne tikai savstarpējās uz izdevīgumu balstītās attiecības, bet arī tādas tirdzniecības attiecības, kuru pamatā ir atbildība. Gan par ražošanas sekām uz dabu, gan par klimata izmaiņām, gan cīņa ar bērnu darbaspēku izmantošanu, utt. Savienība var kontrolēt katras tās dalībvalsts darbību. Stimulēt vai bremzēt to ekonomisko attīstību dažādos reģionos. Rezultātā iegūstot līdzsvaru.
Kā integrācijas procesi atbilst brīvās tirdzniecības principiem?
…