-
Īpašuma iegūšanas veidu vispārīgs raksturojums
I Īpašums
Lai varētu sākt apskatīt īpašuma iegūšanas veidus, un tos raksturot, vispirms mums jānoskaidro, kas tad ir īpašums un ko mēs ar to saprotam.
Apskatot seno romiešu tiesību vēsturi, redzam, ka vieni no pirmajiem noteikumiem par īpašumtiesībām atrodami jau XII tabulu likumos. Īpašums, kas bija iegūts atbilstoši visiem tā laika noteikumiem, tika dēvēts par kviritu īpašumu- dominium ex iure Quiritium. Galvenokārt tas bija zemes īpašums.1 Vēlākajos gadsimtos, kad no prētora ediktiem bija izveidojušās prētora tiesības, īpašumtiesības attiecināja arī uz kustamām mantām. Tajā pašā laikā līdzās kviritiskajām īpašumtiesībām izveidojās bonitārās īpašumtiesības jeb vienkāršāk- bonitārais īpašums. Iesākumā tas veidojās pateicoties ieceļotājiem- tirgotājiem, bet vēlāk arī paši romieši meklēja sev vienkāršākus un ātrākus īpašuma iegūšanas veidus.
Īpašnieks ir arī valdītājs, tātad viņš var izmantot visas valdītāja priekšrocības. Īpašnieks ir arī lietas turētājs un viņam ir tiesības gūt augļus, ko dod viņa īpašums, kā arī tiesības lietu dažādi lietot un pat iznīcināt. Īpašnieks var savu lietu atprasīt, ja kāds cits to ir piesavinājis. No iepriekš rakstītā redzam, ka īpašumtiesību satura iespējas ir tikpat kā neierobežotas, jo īpašnieka tiesības uz viņam piederošu mantu ir absolūtas. Kaut gan tā tomēr nebija, jo nelieli īpašumtiesību ierobežojumi bija paredzēti jau XII tabulu likumos. Piem., VI tabulas 7. pantā noteikts, ka īpašnieks nedrīkst atņemt savus baļķus un maikstes, ko kaimiņš izlietojis mājas celtnē vai vīnogulāju iestādīšanai. 8. pantā noteikts, ka īpašnieks var prasīt atlīdzību par izlietotajiem materiāliem, bet ne pašas lietas.2
Interesants un visai sarežģīts īpašuma veids bija kopīpašums- condominium. Kopīpašums veidojās tajos gadījumos, kad īpašumtiesības uz vienu un to pašu lietu piederēja vairākām personām nevis noteiktās ķermeniskās daļās, bet tikai domājamās daļās tā, kā sadalīts tikai tiesību saturs- katram kopīpašniekam bija sava domājamā daļa no nesadalītās lietas. Visi kopīpašnieki samērīgi ar savu domājamo daļu saņem visus labumus, kādus lieta dod. Kopīpašniekam ir tiesības arī izdalīties no kopīpašuma.
________________________________
1”Romiešu tiesības”, 60. lpp.
2turpat, 62. lpp.
CL 927. pantā mēs skaidri varam redzēt kāds ir dots īpašuma izskaidrojums un kādi ir tā raksturojošie elementi:
• Pilnīgas varas tiesības par lietu, kas nozīmē, ka īpašuma tiesības ir vismazāk aprobežotās un visplašākās lietu tiesības, kuras, protams, neizslēdz ierobežojumus gan atsevišķu personu, gan arī sabiedrības interesēs;
• tiesības valdīt, raksturo likumīga faktiskā vara pār lietu, kura pēc būtības ir faktiska iespēja izlietot lietu pēc sava ieskata ilgstoši vai atkārtoti;
• Tiesības lietot ir iespēja izmantot lietas derīgās īpašības, lai apmierinātu īpašnieka visdažādākās vajadzības;
• Tiesības iegūt no lietas visus iespējamos labumus ir tiesības gūt ienākumus un augļus;
• Tiesības rīkoties ir īpašnieka tiesības lietu pilnīgi vai daļēji atsavināt, iznomāt, patapināt, nodot cita pārvaldījumā, atteikties no īpašuma, iznīcināt to, kā arī citādi noteikt lietas tiesisko statusu;
• Tiesības atprasīt īpašumu no katras trešās personas ar īpašuma prasību ir īpašuma aizsardzības līdzeklis, kurš valstiski tiek nodrošināts ar tiesu varas starpniecību.3
…
Īpašnieks ir arī valdītājs, tātad viņš var izmantot visas valdītāja priekšrocības. Īpašnieks ir arī lietas turētājs un viņam ir tiesības gūt augļus, ko dod viņa īpašums, kā arī tiesības lietu dažādi lietot un pat iznīcināt. Īpašnieks var savu lietu atprasīt, ja kāds cits to ir piesavinājis. No iepriekš rakstītā redzam, ka īpašumtiesību satura iespējas ir tikpat kā neierobežotas, jo īpašnieka tiesības uz viņam piederošu mantu ir absolūtas. Kaut gan tā tomēr nebija, jo nelieli īpašumtiesību ierobežojumi bija paredzēti jau XII tabulu likumos. Piem., VI tabulas 7. pantā noteikts, ka īpašnieks nedrīkst atņemt savus baļķus un maikstes, ko kaimiņš izlietojis mājas celtnē vai vīnogulāju iestādīšanai. 8. pantā noteikts, ka īpašnieks var prasīt atlīdzību par izlietotajiem materiāliem, bet ne pašas lietas.2
- Īpašuma iegūšanas veidu vispārīgs raksturojums
- Līguma jēdziens, veidi un noslēgšanas pamatprincipi
- Noziedzības jēdziens, būtība un tās raksturojums. Latentā noziedzība
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Īpašuma iegūšana ar piegūšanu
Summaries, Notes for university7
-
Īpašuma tiesības Džona Loka un Žana Žaka Ruso darbos
Summaries, Notes for university3
-
Saistību līguma veidu kritēriji
Summaries, Notes for university1
-
Sodu veidu salīdzinājums. KL, KLK, LSD (1934.gads)
Summaries, Notes for university1
-
Lietu tiesību jēdziens un lietu iedalījums. Īpašuma tiesības
Summaries, Notes for university6