5. seminārs
Uzdevums: Salīdzināt Latvijas tiesisko regulējumu (pēc institūtu skaita, piem., ķīla, servitūti utt.) ar 2 citu valstu tiesisko regulējumu, norādot, kādi Latvijas likumos neparedzēti institūti paredzēti salīdzinājumam izvēlētajās valstīs. Izvērtēt iespējamos grozījumus Latvijas likumā un izteikt savus pasvērumus, vai tādi ir nepieciešami. Izvērtēt pašreiz TM pētījumā un koncepcijā paredzētos grozījumus, to pozitīvās puses un nepilnības.
Lietuvas Civilkodekss paredz kopumā 7 institūtus. Atšķirībā no Latvijas tiesiskā regulējuma, Lietuvā pastāv trasts, no servitūtiem atsevišķi izdalīta lietojuma tiesība (usufruct), apbūves tiesības, mantojamā noma un lietas aizturēšanas tiesība.
Kvebekas provinces (Kanāda) Civilkodeksā paredzēti 5 institūti. No Latvijas Civillikumā esošajiem atšķirīgi ir atsevišķi no servitūta izdalīta lietojuma tiesība, apbūves tiesības, mantojamā noma un trasts.
Aplūkojot citu valstu likumus un Tieslietu ministrijas pētījumu , var secināt, ka Civillikumā būtu nepieciešamība pēc jauniem tiesību institūtiem. Apbūves tiesības, piemēram, veicinātu civiltiesisko apgrozību un aizsargātu personas, kuras izmanto šādas apbūves tiesības, ar speciālām tiesību normām. Piemēram, Lietuvā mainoties nekustamā īpašuma īpašniekam, apbūves tiesības saglabājas (LCK 4.160 panta 3. daļa). Savukārt mantojamā noma ļautu aizsargāt ģimenes locekļu tiesības saistībā ar nekustamā īpašuma nomnieka nāvi.
Būtībā ir atbalstāma pētījumā paustā nostāja par nepieciešamību Latvijā ieviest tādus citās valstīs jau pastāvošus tiesību institūtus kā apbūves tiesības, mantojamā noma un trasts. Būtiski tas ir tādēļ, ka, piemēram, trasts jau pastāv praksē, kā arī apbūves tiesības būtu nepieciešams regulēt sevišķi, piemēram, kompaktas apbūves teritorijās.
…
