Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
2,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:332084
 
Author:
Evaluation:
Published: 26.02.2009.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: n/a
References: Not used
Extract

No ekonomikas vēstures...
Mūsu civilizācijas zinātnes saknes ir meklējamas Senajā Grieķijā. Līdz pat XVIII gadsimtam zinātne bija vienota un nedalījās atsevišķās nozarēs. Tās nosaukums bija filozofija (no grieķu valodas philein -mīlēt, sophia -gudrība), un visi zinātnieki tika saukti par filozofiem. XVII gadsimta sākumā no vienotās zinātnes atdalījās fizika, ķīmija, bioloģija un fizioloģija,. Filozofijas ietvaros kā patstāvīga zinātne sāka veidoties matemātika, ekonomika (sākotnēji ar nosaukumu politiskā aritmētika), socioloģija, jurisprudence un citas zinātnes.
Senajā Grieķijā saimniecības sistēma bija vienkārša, balstīta uz lauksaimniecību un tās produktu apmaiņu. Valsts izdevumi gandrīz pilnībā saistījās tikai ar militārām vajadzībām. Grieķu domātāji bija ieinteresēti organizatorisko lēmumu efektivitātē. Viņu izpratnē ekonomika bija galvenokārt vadības zinātne. Grieķu domātāji nenonāca līdz domai par tirgu kā pašregulējošu procesu, kas ir pamatā ekonomikas izpratnei mūsdienu izpratnē.
XVI un XVII gadsimtā sāka veidoties spēcīgas nacionālas valstis. Tas atstāja ievērojamu ietekmi uz saimniekošanas sistēmas un ekonomiskās domas attīstību. Izveidojās tā sauktais merkantilisma virziens ( no latīņu valodas mercari- pirkt, tirgoties). Merkantilisti uzskatīja, ka vērtība rodas no naudas. Tāpēc gan cilvēka, gan valsts bagātība ir izmērojama naudā. No tā merkantilisti secināja, ka valstij ir izdevīgi pārdot preces (eksportēt) un nav izdevīgi tās pirkt (importēt). Viduslaikos iedzīvotāju apgādes interesēs tika ierobežots eksports un veicināts imports, bet merkantilistiem bija pretējs viedoklis, izņemot izejvielu, dārgmetālu un militāra rakstura preču importu. Tirdzniecības veicināšanai tika attīstīta kuģniecība, un tas savukārt veicināja koloniju sistēmas attīstību. Kolonijas kalpoja par izejvielu avotu. Kolonijām tirdzniecība bija atļauta tikai ar savu metropoli, turklāt tajās aizliedza attīstīt rūpniecību.
Latvijā ekonomikas teorijas vēsturei līdz šim ir bijis pievērsts nepiedodami maz uzmanības. Līdz ar to ekonomikas vēstures un ekonomikas teorijas zināšanas ir viena no tām ekonomikas jomām, kur Latvijas atpalicība no pārējās pasaules ir ļoti liela.

Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register