Islams ir jaunākā no pasaules lielajām reliģijām. Vairāk nekā pusmiljarda pasaules iedzīvotāju pieder pie islama ticības. Islams nozīmē paklausību jeb mieru, pakļaujoties Allāha(Dieva) gribai. Islama sekotājus sauc par musulmaņiem, tas nozīmē ’’paklausīgie’’. Islams ir otrā lielākā reliģija pēc kristietības un pasaulē visstraujāk augošā reliģija – Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikā un Āzijā.
Par vissvarīgāko notikumu vēsturē musulmaņi uzskata Dieva vārda atklāsmi vīram, ko sauc par Muhamedu, 7.gs. sākumā. Muhameds kļuva par Dieva vēstnesi jeb pravieti. Islams lielā mērā ir viena cilvēka – Muhameda – radīta reliģija. Šajā ziņā Islams atšķiras, gan no jūdaisma, gan no kristietības, kam pamatā ir plaša tradīcija.
Pirmajos savas rašanās gadsimtos islams izplatījās ar militārās ekspansijas palīdzību. Islama mācība bija stingri noteikta. Stingrās uzvedības normas varēja nodrošināt cilvēku izdzīvošanu Arābijas pussalas ekstremālajos dabas apstākļos.
Muhameda dzīve ir saistīta ar Meku( pravieša Muhameda dzimšanas vieta). Pirmo korāna atklāsmi Muhameds saņēma 40. gadu vecumā 610.gadā. Šīs atklāsmes atkārtojās 23 gadus ik pa brīdim, un pēdējo atklāsmi Muhameds saņēma 82 dienas pirms savas nāves. Muhamedu sākotnēji uzskatījuši par vienkāršu reliģiskās patiesības meklētāju – līdz brīdim, kad viņš viendievības vārdā uzbrucis pielūgtajiem elkiem – galvenokārt – dažādām senajām dabas dievībām. Sakarā ar to viņu sākuši vajāt, un Muhameds bija spiests bēgt – vispirms uz Etiopiju un pēc tam 622.g. uz Medīnu ( pravieša kapavieta). Medīnā Muhamedam radās konflikti ar jīdiem un kristiešiem, kuri viņu neatzina par īstās Abraāma reliģijas atjaunotāju. Tas rosināja Muhamedu uz politiskās un militārās varas sagrābšanu, lai Medīnu pakļautu sev. Šajā laikā viņam radusies pārliecība, ka cilvēki , kuri islamu nepieņem brīvprātīgi, ir jāpiespiež to darīt. …
