Pretējā gadījumā IT izmantošana var pārvērsties izklaidē, bet skolēns, nespēdams selektīvi izmantot IT piedāvātās informatīvās iespējas, kļūt par šo mediju upuri.
Kaut arī skolotāji IT klasē izmanto arvien vairāk, pedagogu vispārējā motivācija izmantot IT joprojām ir nepietiekama (Korte and Hüsing, 2007). 2012.gadā Latvijā veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka IT stundās galvenokārt izmanto, lai meklētu informāciju internetā (66% to dara pāris reižu nedēļā vai biežāk) un lai klausītos skolotāja prezentāciju (attiecīgi 64%), lai izmantotu mobilos tālruņus aprēķinu veikšanai, filmēšanai vai citiem nolūkiem (attiecīgi 64%). Līdz ar to vairumā gadījumu tehnoloģijas tiek izmantotas tradicionāliem mērķiem – informācijas projicēšanai vai atrašanai. Skolēni skolā pārsvarā apgūst tehniskās prasmes, mazāk tādas, kas saistītas ar informācijas ticamības izvērtēšanu, apstrādi un analīzi, skaidras ziņas nodošanu konkrētai mērķauditorijai (Iespējamā misija, 2012). Savukārt pētījumā par skolotāju attieksmi pret digitālo mācību līdzekļu izmantojumu Latvijas skolās (Skulte, 2012) identificēti vairāki šķēršļi IT sekmīgai integrēšanai mācību procesā, no kuriem, autorprāt, nozīmīgākie ir 1) kultūraizspriedumi un ar tiem saistītie stereotipi; 2) konkrētas taktikas, metožu un prasību trūkums; 3) laika plānošanas problēmas.
Nenoliedzami, nozīmīga ir arī skolēnu attieksme pret IT, jo tikai sinerģijā starp skolēnu vajadzībām un interesēm un skolotāju varēšanu apmierināt šīs vajadzības un uzturēt interesi, iespējams sekmīgi integrēt IT , lai apgūtu mācību saturu un sasniegtu izvirzītos mērķus.
…
