Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ

Great deal: today with a discount!

Regular price:
3,99
You save:
0,44 (11%)
Discounted price*:
3,55
Purchase
Add to Wish List
ID number:323819
Author:
Evaluation:
Published: 30.09.2005.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 5 units
References: Not used
Extract

Savdabīga pētnieciskās izziņas metode. Laboratorijas darbus visbiežāk izmanto ķīmijā, fizikā un bioloģijā. Tiem nepieciešams īpaši iekārtots kabinets (laboratorija) un attiecīgi piederumi: instrumenti, trauki, vielas, enerģijas avoti, preperējamie objekti. Skolā laboratorijas darbus veic skolotāja vadībā. Laboratorijas darbu saturs saistīts ar skolotāju veiktajiem demonstrējumiem, uzdevumu risināšanu, izmantojot novērojumus, eksperimenta materiālus.
Vispopulārākā praktisko metožu forma. Tos veic visos darbmācības cikla priekšmetos.
Praktiskie darbi daļēji iespējami arī citos mācību priekšmetos. Bioloģijas skolotāja vadībā skolēni kopj stādījumus skolas teritorijā, kā arī piedalās darba talkās ārpus skolas. Ģeogrāfijas un ģeometrijas nodarbībās izdara ģeodēziskus mērījumus skolas apkārtnē.
Skolotājs vai skolēni rāda uzskates līdzekļus, dzīvus vai preparātus dabas objektus ko sagatavo iepriekš. Demonstrē eksperimentus, arī mājās veikto vienkāršo eksperimentu vai ilgstošu patstāvīgo novērojumu rezultātus. Demonstrējamo objektu ienes klasē jau stundas sākumā, bet novieto to aizsegtu, lai nenovirzītu skolēnu uzmanību no stundas gaitas pirms demonstrējuma un sakāpinātu viņu interesi par objektu līdz demonstrējuma brīdim. Demonstrējot objekts jānovieto uz paaugstinājuma, lai visa klase to labi varētu redzēt. Skaidrojumu sāk ar objektu kā vienotu sistēmu, tad aplūko detaļas un noslēdz ar kopsavilkumu. Videomateriālu demonstrēšana ir ieteicama izpratnes veidošanai un ilgtermiņa procesu vai ātras darbības vērošanai.
Skolotājs kopā ar skolēniem izvirza ekskursijas mērķus, uzdevumus un sadala pienākumus, apspriež drošības noteikumus un izlemj par atskaites formu un ievākto materiālu apkopojumu un noformējumu. Ja ekskursija iekļaujas mācību stundas laika ietvaros, tad tā ir interpretējama tikai kā uzskates metožu īpašs variants. Turpretī ja tā notiek ārpus stundām, tad tā vienlaikus uzskatāma arī par savdabīgu mācību darba organizēšanas formu. Populārākie ekskursiju objekti ir augu un dzīvnieku biocenozes (mežs, purvs, dīķis), iežu atsegumi, derīgo izrakteņu atradnes, ražošanas uzņēmumi, novadpētniecības objekti, muzeji. Arī kultūrgājieni un teātra izrādēm vai koncertiem ir uzskatāmi par mācību ekskursijām (ar audzinošu ievirzi).
Attīstītas novērošanas spējas ir nepieciešamas jebkuras profesijas darbiniekiem, bet jo sevišķi tiem, kam saskare ar dzīvo dabu – lauksaimniekiem, dārzkopjiem. Šādu spēju attīstību sekmē skolēnu patstāvīgie novērojumi, ko organizē bioloģijas un ģeogrāfijas skolotāji.
Novērošanu veic skolas teritorijā iekārtotajā ģeogrāfijas sektorā, kā arī skolēnu dzīves vietās un ceļā uz skolu.

Author's comment
Load more similar papers

Send to email

Your name:

Enter an email address where the link will be sent:

Hi!
{Your name} suggests you to check out this Atlants.lv paper on „Mācību metodes”.

Link to paper:
https://eng.atlants.lv/w/323819

Send

Email has been sent

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register