Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ

Great deal: today with a discount!

Regular price:
5,49
You save:
0,88 (16%)
Discounted price*:
4,61
Purchase
Add to Wish List
ID number:441033
Author:
Evaluation:
Published: 14.04.2011.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: n/a
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Fizika    3
  Informātika    5
  Kosmosa tehnika    9
  Medicīna un bioloģija    11
Extract

Medicīna un bioloģija
1. Antibiotiku atklāšana
Vārds antibiotika (no grieķu valodas anti- pret, bios - dzīvība) tiek lietots, lai apzīmētu vielas vai to maisījumus, kas nogalina baktērijas vai inhibē to augšanu. Antibiotikas pieder plašākai antimikrobo vielu grupai un tiek lietotas, lai ārstētu infekcijas, ko radījuši mikroorganismi, ieskaitot sēnītesun protozojus.
Terminu 1942. gadā ieviesa Selmans Vaksmans, lai apzīmētu jebkuras mikroorganismu izstrādātas vielas, kas lielā atšķaidījumā darbojas pret citu mikroorganismu augšanu. Pēc izcelsmes antibiotikas iedalās dabīgajās, pussintētiskajās un sintētiski iegūtajās. Darbības mehānisma ziņā antibiotikas iedalās bakteriostatiskās, kas kavē baktēriju augšanu, un baktericīdās, kuras tās nogalina.

2. Mākslīgā apaugļošana
Mākslīgā apaugļošanās - efektīva neauglības ārstēšana, kuras laikā olnīcas tiek stimulētas ar hormonālajiem medikamentiem, lai saražotu folikulus. Olšūnas, kas attīstās folikulos, tiek savāktas un apaugļotas ārpus organisma. Embriji, kas attīstās no apaugļotajām olšūnām, tiek ievadīti dzemdē ar katetru.
1977. gadā Patriks Steptoe un Roberts Edvards sekmīgi veica koncepciju ( mākslīgo apaugļošanu), kuras rezultātā tika laists pasaulē pirmais bērns, kurš ieņemts ar IVF palīdzību.

3. DNS uzbūves atklāšana
1943 gadā tika veikts eksperiments, ka pārnesot DNS no vienas baktērijas uz otru, mainās tās iedzimtības īpašības. Kopš šī atklājuma DNS tiek uztverts kā visticamākais kandidāts būt par ģenētiskās informācijas nesēju.
Kā tik vienkāršs veidojums – veidots tikai no četrām atšķirīgām organiskām bāzēm var nest informāciju par visiem proteīniem un dzīvi? Divi jauni zinātnieki uzdeva šo jautājumu: Fransiss Kriks un Djūijs Džeimss Vatsons, kuri satikās Kembridžā. 1953. gadā viņi aprakstīja DNS uzbūvi, paskaidrojot kā tā tiek kopēta un ierosināja, ka grupas ar trijām bāzēm no četrām nosaka olbaltumvielu/proteīnu izveidi. Šāds modelis parāda gēnus kā segmentus no garā DNS molekulas. Daudzas detaļas un citi noderīgi atklājumi ir veikti kopš tā laika. Iedzimtas slimības var tikt atklātas. Bioloģijā mūsu zināšanas par dabas evolūciju un mūsu organismu sistēmu ir uzlabojošās pateicoties DNS analīzei. Kriminālzinātne izmanto DNS, jo nav divu cilvēku ar vienādu DNS. DNS uzbūves atklāšana un tā loma bija liels sasniegums zinātnei un uzreiz piedāvāja praktiskus ieguvumus.

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −4,74 €
Work pack Nr. 1241201
Load more similar papers

Send to email

Your name:

Enter an email address where the link will be sent:

Hi!
{Your name} suggests you to check out this Atlants.lv paper on „Izgudrojumi, atklājumi un idejas 20.gadsimta otrajā pusē”.

Link to paper:
https://eng.atlants.lv/w/441033

Send

Email has been sent

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register