Jānis Jaunsudrabiņš "Vēja ziedi"

5.Pierādi ,ka šis darbs uzrakstīts jaunromantisma manierē./5 punkti/
Jaunromantismam raksturīgs tas, ka notiek sava veida atgriešanās pie dievību izpratnes, kāda tā bija arhaiskajā apziņā, proti, ka katrā lietā, priekšmetā iemiesots gars, kas atbild par šīs lietas "veselumu":
“Bet mana vijole bija samirkusi. Rasainie koki bija viņu samērcējuši. Skumīgs gāju mājup. Vijoli es noliku galvgalī uz galdiņa. Sapnī redzēju, ka vijolei visas stīgas notrūkušas. Gribēju spēlēt kādu mīlestības dziesmu, bet nevarēju. Un rītā, kad uzcēlos, tai tiešām nebija vairs nevienas stīgas. Neesmu māņticīgs, bet tas ko nozīmē. Tas patiesi ko nozīmē.”
“Viņš spēlēja to pašu dziesmiņu, ko aizvien. Bet šonakt vijole bija asaraina. Kā vaidēt vaidēja. Bet varbūt Spodris bija jautrs un, spē­lēdams un domādams par mani, gavilēja. Kapu zvans man šodien arī likās vaidam. Ir cilvēkiem daudz tādu dienu, kad visa pasaule raud pat smiedamās.”
“Izbijusies apstājos. Sirds man norima pukstēt. Tur gulēja sadauzīta vijole. Jutu, ka mani kaut kas spiež pie zemes kā nepanesama nasta, ko nespētu noturēt pat visas zemes ļaudis. Te bija notikusi slepkavība. Es jutos vainīga.”
“Un es izpinu savus matus, ņemu sarkano zīda lenti, pakāpjos pa kāpenēm, piesienu pie zvana mēles un trīs reizes stipri piesitu... Pēc tam kāpju zemē un smaidu, jo nezinu, vai daru to pa sapņiem vai nomodā. Tad stāvu un raugos augšup, kā sarkanā lente lēnām viļņo. Zvans izskatās kā sirds, un lente ir kā asinu strūkla.”
…