Jānis Jaunsudrabiņš "Vēja ziedi"

Mīlestība dažādās izpausmēs:
1) Par spraigām jūtām mīlestībā: “Spodris ik vakara spēlēja, un manas jūtas ik vakara viļņoja kā ziedoša rudzu druva.”
2) Mīlestība kā alkas, cerība un atmiņas: “Atcerējos brīdi, kad Spodrim savu dziesmu nodziedāju. Atcerējos naktis uz kapiem... Un atcerēdamās sev klusi teicu: "Tas vēl maz... Tas vēl maz..." Man šķita, ka jānāk kam neaptveramam, kam bezgalīgi lielam un skaistam, kas pārspēj visus nakšu noslēpumus un apgaismo visu saules gaismā vizošo.”
3) Mīlestība ir arī sāpes un ilgošanās: “Kad paliku viena, es raudāju un vaicāju sev simtām reižu: kur Spodris? Kur gan Spodris? Rītā pamodos slima un nevarīga un pamodusies atkal vaicāju: kur Spodris?”
4) Nemitīgas domas: “Man par Spodri bija jādomā vienmēr.”
5) Mīlestība kā spēja darīt jebko otra cilvēka dēļ, otra cilvēka idealizēšana: “Bet brīžam Tu tomēr esi dieviete... Tad es Tevi pieminu un pielūdzu kā senāk. Esmu arvien mēģinājis dzejot. Te Tev dažus dzejoļus nosūtu. Izlasi un iznīcini! Trešajam cilvēkam tie bez nozīmes. Tev, vienīgi Tev tie rakstīti.”
6) Mīlestība pasaules izpausmē: “Jā, visa pasaule ir mīlestības lūgšanas nams, un katra sirds - mazs altāris.”
7) Mīlestības spēks: “Ja cilvēks mīl, viņš nedarīs pāri nevienam, turpretī nokaus to, kas viņam mīlēt liedz, jo mīlestība ir visspēcīga.”
Mīlestības garīgā vērtība: “Mīlestība pārvērtusi viņu no miesas garā. Jānis būtu visas domas zemē iearis, ja nenākusi mīlestība, neapklusināmā mīlestība
…