-
Jautājumi starptautisko tiesu jurisdikcijā
34.Eiropas Cilvēktiesību tiesas sprieduma izpilde.
Ministru Komiteja uzrauga sprieduma izpildi. Attiecībā uz materiālo zaudējumu un kompensāciju izmaksu tā ir jāveic pilnībā un par CT pārkāpumu: spriedumu iesniedz atbildētājvalsts pārstāvim ar norādījumiem, kas jāveic sprieduma izpildē; atbildētājvalsts pārstāvis sniedz savas valsts atbildi par veiktajiem pasākumiem; ja apmierina veiktie pasākumi, pieņem rezolūciju par lietas slēgšanu; ja pasākumi neapmierina, tad uzsāk monitoringa procedūru pār šo valsti.
35.Starptautiskās krimināljustīcijas institucionālie modeļi.
Starptautiskās kopienas satraukums par vispāratzītu starptautisko principu un normu nopietniem pārkāpumiem sekmēja tiesvedības orgānu veidošanu, kuri darbojas starptautisko krimināltiesību piemērošanas jomā. Šie orgāni, kurus dibināja starptautiskā kopiena ar ANO līdzdalību, īsteno starptautisko krimināljustīciju.
Starptautiskās justīcijas iestāžu mērķi ir starptautisko noziegumu izdarīšanā vainīgo personu saukšana pie kriminālatbildības un sodīšana; starptautiskās kopienas kopumā un to locekļu un visu cilvēku aizsardzība pret starptautiskajiem noziegumiem; starptautisko noziegumu prevencija. Pazīmes: 1.Starptautisko krimināljustīciju īsteno tikai specializēti justīcijas orgāni – tiesas (neatkarīgi no to konkrētā nosaukuma), kas speciāli izveidotas, lai skatītu starptautisko noziegumu lietas vai arī tām speciāli tikusi piešķirta atbilstoša jurisdikcija. 2.Starptautiskajai krimināljustīcijai ir speciāli mērķi, kurus tai izvirza starptautiskā kopiena (skat. ANO DP rezolūcijas 827 (25.05.1993.), 955 (8.11.1994.), SKT Romas statūtus 1.p.). SKT ir “pastāvīga institūcija, un tā ir tiesīga realizēt savu jurisdikciju pār personām vissmagāko starptautiska mēroga noziegumu gadījumos”. (1.p.). 3.Starptautisko krimināljustīciju īsteno, izskatot un izspriežot starptautiskajās tiesās lietas par starptautiskajiem noziegumiem. 4.Lietu izskatīšana un izspriešana notiek atbilstoši starptautiskajām tiesībām, procesuālajā kārtībā, ko noteikušas starptautiskās tiesības.
Šobrīd pazīstami sekojoši starptautiskās krimināljustīcijas institucionālie modeļi: 1.Starptautiskie krimināltribunāli ad hoc, kurus dibina ANO Drošības Padome kā palīgorgānus. (Starptautiskais bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunāls – ANO DP rezolūcija 827 (25.05.1993.); Starptautiskais Ruandas kara noziegumu tribunāls - ANO DP rezolūcija 955 (8.11.1994.)) 2.Jaukti (hibrīdveidīgi) divu veidu tribunāli (tiesas): (1) tiek dibināti atbilstoši valstu līgumiem ar ANO. (Sjerraleones īpašā tiesa – dibināta uz Sjerraleones līguma pamata ar ANO, lai izpildītu ANO DP rezolūciju 1315 (14.08.2000.); Speciālais Libānas tribunāls - dibināts uz Libānas līguma pamata ar ANO, lai izpildītu ANO DP rezolūciju 1664 (29.03.2006.)) (2) dibina ANO pagaidu administrācijas valstu teritorijās, kur notiek miera uzturēšanas operācijas. (3) Jauktās tiesas Kosovo teritorijā; Kolēģijas ar ārkārtēju jurisdikciju nopietnos noziegumos Austrumtimorā). 3. Nacionālās tiesas, kuru jurisdikcijā tiek iekļautas lietas par starptautiskajiem noziegumiem ar starptautisko tiesnešu vai citu kriminālās tiesvedības dalībnieku piedalīšanos. (Bosnijas un Hercegovinas tiesas kara noziegumu nodaļa – kopš 2005.gada; Kambodžas tiesu ārkārtējās palātas – izveidotas uz līguma pamata starp Kambodžu un ANO 6.06.2003.) 4. Starptautiskā krimināltiesa.
…
Ar jēdzienu „jurisdikcija” ir jāsaprot tiesas vai tiesneša juridiskās pilnvaras izvērtēt noteiktus faktus, iztiesāt attiecīgo lietu, piemērot likumā noteiktās sankcijas, ko var ierobežot teritorija vai citi ietvari, kuros tiesas spriedums vai rīkojums tiek atzīts vai izpildīts. Tiesas jurisdikcija ietver arī tiesas tiesības izvēlēties to vai citu tiesību sistēmu lietas iztiesāšanai, kas īpaši attiecas uz starptautisko tiesu
- Jautājumi starptautisko tiesu jurisdikcijā
- LR Satversmes institucionalizācija: izpildvara un tiesu vara, prezidentūra
- Politiskās institūcijas. Tiesu vara
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Politiskās institūcijas. Tiesu vara
Summaries, Notes for university4
-
LR Satversmes institucionalizācija: izpildvara un tiesu vara, prezidentūra
Summaries, Notes for university2
-
Tiesu priekšsēdētāju apstiprināšanas kārtība un viņu pilnvaras
Summaries, Notes for university7
-
Tiesu vara Latvijā
Summaries, Notes for university25
-
Tiesu varas institūcijas
Summaries, Notes for university41